Protestantu katedrāle Berlīnē ceļveži to ļoti bieži neievēro vai apraksta nejauši. Žēl, jo ir viens no interesantākajiem Vācijas galvaspilsētas tempļiem. Tās lepnā forma ir skaidri redzama no Muzeju salas apkārtnes.
Berlīnes katedrāles vēsture
Sākotnēji šajā vietā atradās pils baznīca, kas apkalpoja Reiha elektorus. Visticamāk, 15. gadsimtā tas tika paaugstināts līdz koleģiālas baznīcas cieņai. Pēc tam, kad vācu prinči pievērsās protestantismam, templis sāka kalpot jaunai reliģijai. Tomēr 18. gadsimtā tas bija tik šausmīgā stāvoklī, ka lika to nojaukt. Netālu Frīdrihs II Lielais lika uzcelt jaunu baroka baznīcu, uz kuru tika pārvietoti zārki ar Reiha prinču un elektoru līķiem. Berlīnes un visas Prūsijas pieaugošā nozīme padarīja to par deviņpadsmito gadsimtu šīs valsts valdnieki uzskatīja templi par nepietiekami reprezentatīvu. Tāpēc tika pieņemts lēmums finansēt jaunas baznīcas celtniecību, kas kļūtu par Hohenzollernu ģimenes apbedījumu vietu. Finansiālu problēmu dēļ plāni vairākkārt tika atlikti, un visbeidzot to īstenošanu uzņēmās Frederiks Viljams IV. Runāja, ka valdnieks gribēja savu "savu" baznīcu, kas varētu konkurēt ar Sv. Pēteris Romā un Sv. Pāvils Londonā. Viņš kļuva par galveno arhitektu Jūlijs Kārlis Rašdorfsbet viņam bija jārīkojas zem Frederika Viljama spiediena, kurš bija ļoti ieinteresēts darba gaitā un uzspieda savas idejas. Neskatoties uz to, katedrāle bija gatava pēc 11 gadiem - darbi beidzās 1905. gadā. Visas izmaksas bija vairāk nekā 11 miljoni marku (ņemot vērā toreizējo naudas vērtību, tā bija summa, kas līdzvērtīga šodienas 180 miljoniem eiro), un visa nauda nāca no valsts kases (Fredriks Viljams bija oficiālais bankas vadītājs). Vecprūšu savienības evaņģēliskā baznīca). Ne visiem patika katedrāle - Protestanti, kuriem patīk baltas sienas un saudzīgas detaļas, kritizēja viņu par pārspīlēto krāšņumu un uzstājīgu "bizantiskumu".
Tempļa pastardienas dienas sākās Otrā pasaules kara laikā. Baznīca aizdegās pēc viena no sabiedroto reidiem. Liela daļa kupola tika iznīcināta, kas savukārt izraisīja interjera un kriptu bojājumus. Rekonstrukcija sākās tikai četrus gadus pēc kara beigām un ilga līdz 1993. gadam. Tās ietekmi kritizēja daži mākslas vēsturnieki, kuri pārmest atjaunotājiem pārāk lielas izmaiņas attiecībā pret pieminekļa sākotnējo izskatu. Plānots baznīcu atjaunot agrākajā veidolā, taču līdz šim tie nav īstenoti.
Berlīnes katedrāles plāns un forma
Neskatoties uz Reiha protestantu baznīcu pretvatikānu attieksmi, Berlīnes katedrāles izskats nepārprotami norāda uz Sv. Pēteris Romā. Plāna centrā ir milzu kupols ar četriem mazākiem kupoliem vietas stūros. Galvenā ieeja (no Lustgartenas puses) balstās uz milzīgas arkas, zem kuras atrodas mozaīka, kurā attēlots Kristus, ko ieskauj nabagi un invalīdi (starp viņiem vācu kara invalīds). No tempļa aizmugures (ar nelielu apsīdu) paveras skats uz Šprē upes krastu. Virs ieejas ir divi citāti no Bībeles vācu valodā:
"Un redzi, Es esmu ar jums visas dienas līdz pasaules galam" un "Jo viss, kas no Dieva dzimis, uzvar pasauli."
Fasādi un kupolu rotā daudzas skulptūras - Kristus, svētie un eņģeļi skatās uz Berlīnes iedzīvotājiem un tūristiem, kas apmeklē Muzeju salu.
Interjers
Izstrādāts uz astoņstūra plāna interjers izskatās nedaudz šaurāks un mazāks, nekā vēsta milzīgā fasāde. No otras puses, tomēr Berlīnes katedrāles centrs tas apžilbina ar daudzajiem ornamentiem, apmetumiem un zeltījumu. Svarīgākie pieminekļi un interjera elementi ir:
- altāris - To izstrādāja Frederiks Augusts Stīlers pirms pašreizējās katedrāles celtniecības. Viss ir izgatavots no balta marmora un oniksa. Aiz altāra mēs redzam trīs vitrāžas pārstāvot ainas no Jēzus dzīves – piedzimšana, krustā sišana un augšāmcelšanās.
- kupols – Tas, iespējams, ir viens no iespaidīgākajiem Berlīnes katedrāles elementiem. Ir 70 metrus augstsun iekšā tas ir izklāts ar mozaīku, kas sastāv no vairāk nekā 500 000 flīzēm! Aviācijas uzlidojumi iznīcināja lielāko daļu mozaīkas, taču, par laimi, tās plāni saglabājās, kas ļāva precīzi atjaunot šo mākslas darbu. Zem kupola kolonnu augšdaļās mēs redzam četru reformācijas radītāju: Mārtiņa Lutera, Filipa Melnhtona, Jana Kalvina un Huldriha Zvniglas statujas. - orgāni – Kad katedrāle tika atklāta, vienas no lielākajām vācu ērģelēm bija lielākais šāda veida instruments Vācijā. Viņiem pieder 7269 caurules un 113 balsis.
- Hohenzollerna kapenes - Salocīts tajā 94 Vācijas valdnieku un Reiha elektoru orgāni - tostarp kūrfirsts Džons Cicerons (1455-1499), lielkūrfirsts Frederiks Viljams I (1640-1688) un karalis Frederiks Viljams I (1688-1740). Šeit savu pēdējo atdusas vietu atrada arī Prūsijas karalienes un princeses, piemēram, Zofija Šarlota Hanoverka un Elžbieta Šarlota Vitelsbaha. Daļa no spridzināšanas laikā bojātajiem zārkiem nav atjaunoti.
Berlīnes katedrāles apmeklējums
Ieeja katedrālē ir apmaksāta un izmaksas 7 eiro (biļete ar atlaidi 5 eiro). Dievkalpojuma laikā iekšā varam ieiet bez maksas, bet tikai tad, ja piedalāmies tajā. Apmeklējums dievkalpojumu laikā ir stingri aizliegts.
Mēs varam arī iegādāties biļeti uz kādu no daudzajiem koncertiem, kas notiek šajā templī. To cenas ir diezgan dažādas (no 8 līdz vairākiem desmitiem eiro).