Kuršu kāpa (Kuršių nerija) tā neapšaubāmi ir viena no neparastākajām vietām Lietuvā. Neliela platība, kur blakus mežonīgajai dabai atradīsim arhitektūras, tautas arhitektūras pieminekļus, mūsdienu muzejus un slavenu mākslinieku un rakstnieku suvenīrus. Ceļojums uz šīm vietām būs neaizmirstams piedzīvojums.
Apgabala vēsture
Kā vēsta leģenda, iesmu cēlusi milzene Neringalai glābtu zvejniekus no jūru dieva dusmām. Nosaukums cēlies no šo apgabalu Kurovas iedzīvotājiemkuri te agrajos viduslaikos cīnījās ar vikingiem (Krievu pusē Kāpas tika atrastas skandināvu iebrucēju apmetnes paliekas). Vēlāk zemes tika sadalītas starp Teitoņu bruņiniekiem un Zobenu bruņiniekiem. Turpmākajos gadsimtos uz šī zemes pleķīša izveidojās daudzas mazas zvejnieku apmetnes.
Septiņu gadu kara laikā situācija mainījās. Krievi nocirta kokus, kas radikāli mainīja visas apkārtnes ainavu. Pazudusi dabiskā aizsardzība pret vēju un smiltīm. Cilvēki bija spiesti pamest daudzas apmetnes, kas pazuda zem vētru izpūstajām smiltīm. Grūti pateikt, kurš to izdomāja ideja par iesmas atjaunošanu - vieni avoti norāda uz Prūsijas valdību, citi uz Nidas iedzīvotāju Jerži Davidu Kuvertu. Plāns tika veiksmīgi īstenots un kopš tā laika liela daļa bijušo kāpu ir apmežotas.
Deviņpadsmitā gadsimta beigas un divdesmitā gadsimta pirmā puse atnesa tūristu un pacientu interese par šo jomu. Nidā ieradās pasaulslaveni cilvēki māksliniekiempiemēram, vācu ekspresionisti (Karls Šmits-Rotluffs, Makss Pehšteins) vai rakstnieki (Ernsts Vīherts vai Nobela prēmijas laureāts Tomašs Manns).
Vācu apmetnes beigas šajās teritorijās atnesa Otrais pasaules karš un padomju okupācija. 1991. gadā šeit tika izveidots Kuršu kāpu nacionālais parks. 2000. gadā iesma (kopā ar krievu daļu) tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Mūsdienās tā ir viena no populārākajām tūrisma vietām Lietuvā. Daudzi tūristi šeit ierodas no Rietumeiropas, tāpēc cenas ir daudz augstākas nekā kontinentālajā daļā. Daļa lietuviešu nolemj apmesties Nemunas deltas reģionālajā parkā (Nemuno deltos regioninis parkas), un no turienes ar prāmi dodas uz Neringu. Taču jāatceras, ka tas iespējams tikai svētku mēnešos (vēlāk prāmji uz Neringu kursē tikai no Klaipēdas).
Kuršu kāpa (Kuršių nerija) - apskates vietas un praktiska informācija
Smiltiņa
Administratīvi tā ir Klaipēdas daļalai gan to no pilsētas atdala plašs kanāls. Nelielais īpašums ir slavens ar Delfinārijs (Delfinariumas) un Jūras muzejs (Lietuvos jūrų muziejus) - viens no visvairāk apmeklētajiem muzejiem Lietuvā. Lai nokļūtu šajā objektā, jāšķērso kanāls ar prāmi no t.s Vecā osta (Dānijas g. 1). Pēc tam varam doties nelielā pastaigā pa asfaltēto ceļu, kas ved uz ziemeļiem, vai izmantot kādu no pilsētas autobusiem, kas pietur tieši pie muzeja. Pastaiga tomēr šķiet interesantāka alternatīva, jo to varam redzēt pa ceļam Baltijas jūrā kuģojošo bijušo kuģu izstāde un neliels koka konstrukciju brīvdabas muzejs (Žvejo etnografinės sodybos kompleksas). Muzejs un delfinārijs atrodas iesma galā – aptuveni pusotra kilometra attālumā no prāmja. Delfinārijs atrodas modernā apaļā ēkā, un muzejs atrodas bijušā forta vietā, ko šeit uzcēla Prūsijas armija.
Biļešu cenas ir šādas:
- Kombinētā biļete delfinārijs + jūras lauvas (nesezonā): parastā biļete - € 7 / izdevīga biļete - € 3,50
- Kombinētā biļete Delfinārijs + Jūras lauvas (sezonā): parastā biļete - 10 € / izdevīga biļete - 5 €
- Jūras lauvas: 2 eiro
- Jūras muzejs un akvāriji: parastā biļete - 4 € / samazināta biļete - 2 €
UZMANĪBU! 2022. gadā Akvārijs tika slēgts renovācijas dēļ!
Neringa (Neringos)
Tā ir pilsēta, kas aizņem lielu daļu no iesma. Tas ir diezgan neparasti, jo sastāv no četriem ciemiem, kurus atdala meža josla: Juodkrante, Pervalka, Preila un Nida. Nosaukums cēlies no prūšu valodas un nozīmē lēciens. Lietuviešu valodā šis termins ir vienkārši spļāviens. Lai nokļūtu kādā no vecajiem zvejnieku ciematiem, Smiltynē brauciet ar autobusu, kas atrodas pie pārceltuves. Autobusi ir savienoti ar prāmjiem un, ja mēs nezinām, kur ir pietura, vienkārši sekojiet lielākajai daļai cilvēku, kas izkāps no prāmja. Ja atbraucam uz Kuršu kāpām vasarā, ir vērts celties agrāk un paspēt uz pirmo autobusu. Tad izvairīsimies no tūristu pūļiem.
Juodkrante
Bijušais zvejnieku ciemats, gadsimtiem ilgi slavens ar dzintaru. 19. gadsimtā dzintara ieguve sākās rūpnieciskā mērogā. Par godu ir atklāti daudzi neolīta un bronzas laikmeta dzintara ornamenti. Ilgu laiku Juodkrantei tiešās nebija savienojumi ar Klaipēdu, tomēr pēc jahtu ostas uzcelšanas Šeit kursē arī prāmji (tikai sezonas laikā!). Apmetne ir slavena ar Raganu kalni (Raganu Kalnas) - koka skulptūras, kas attēlo lietuviešu pasaku, teiku un leģendu tēlus. Neskaitot dažas vecās būdiņas, mēs varam arī šeit redzēt vēsturiskā Kurovas kapsēta (Miško g. 22).
Raganu kalna apkārtne veidot tā saukto paraboliskās kāpas. Pirms vairākiem simtiem gadu spēcīga vēja rezultātā vietējās kāpas ieguva zirga segliem līdzīgu formu.
Pervalka (Pervelk)
Bijušajā mazajā zvejnieku ciematā ir saglabājušās dažas vecas zvejnieku mājas. Ir zināms, ka tas atrodas netālu bāka.
Preilā (Preilā)
Vēl viens no Neringas īpašumiem to apmeklē tūristi, pateicoties klātbūtnei tur mežainas kāpas. Tas saistīts ar to iedzīvotāju aktivitātēm, kuri, cīnoties ar bīstamajām smiltīm, iestādīja kalnu priedi. Tos arī mēģināts norobežot ar žogiem vai apstādīt ar zālājiem. Viena no kāpām šeit ir augstākā visā pussalā - Vecekrugas (tas nozīmē veca kroga), ir virs 67 metriem augsts.
Nida (Nidden)
Tas pieder pie senākajiem Kuršu kāpu ciemiem un man jāatzīst visburvīgākais. Tas bija zināms jau Teitoņu bruņinieku laikos, bet 17. gadsimtā mēris nogalināja visus iedzīvotājus, un ēkas klāja mainīgu kāpu smiltis. Tomēr ciems atdzīvojās. Tā popularitāte sākās 19. gadsimtā, kad vācu mākslinieki to atklāja. Vienā no mājām atradās viņu kolonija, šodien tur varam apskatīt nelielu muzeju (Hermaņa-Blodes muzejs, atvērts no 08:00 līdz 20:00). Viņš šeit ieradās 20. gadsimtā Tomašs Manns un, sajūsmā par apkārtni, nopirka nelielu māju. Diemžēl topošais nacisms piespieda rakstnieku pamest Nidu. Manns nekad neatgriezās pie iesma. Šodien savā vecajā mājā mēs varam redzēt izstādi, kas veltīta Nobela prēmijas laureātam (Thomo Manno Memorialinis Muziejus, Biļešu cena: parastā - € 2,50 / samazinātā - € 1,00).
Arī ciemats ir apskates vērts vēsturiskais muzejs (Neringos Istorijos Muziejus, atvērts no otrdienas līdz sestdienai, 10:00-17:00, biļete 1,00 €) un vēsturiskā evaņģēliskā baznīca (Pamario g. 37). To raksturo neparasts skaistums vēsturiskā Kurovas kapsēta ar labi saglabājušiem raksturīgiem krustiem.
Tomēr lielākā daļa tūristu dodas galvenokārt uz Krievijas robežu, kur var apbrīnot mainīgās kāpas. Man jāatzīst, ka tie atstāj patiešām lielu iespaidu. Ja mēs nejūtamies atbilstoši saviem spēkiem vai laikapstākļi neliek mums justies kājām mēs varam redzēt rezervātu no skatu punktablakus saules pulkstenim (Wanderdünen). Citādi nekas cits neatliek, kā doties pārgājienos pa smilšainajiem kalniem. Mēs ejam tikai pa noteiktām takām, taču jāatzīst, ka tādu šeit ir ļoti daudz. Ir vērts apbraukt visu apkārtni, tuvojoties pašai robežai. Mēs tur varam redzēt vairāki koka krusti. Šis to franču karagūstekņu kapi, kuri šeit tika nosūtīti pēc Francijas un Prūsijas kara. Ja mums ir automātiska tīkla izvēle mobilajā tālrunī, mums to vajadzētu izslēgt šajā brīdī, jo ir diezgan iespējams, ka mūsu mobilais pieslēgsies Krievijas pakalpojumu sniedzējam (tad sarunu izmaksas būs daudz lielākas).