Vienkāršākajā definīcijā urbanizācija ir pilsētu aglomerācijās dzīvojošo cilvēku skaita pakāpenisks pieaugums. Pilsētu iedzīvotāju skaita pieaugums vērojams vienlaikus ar lauku apvidu depopulāciju.
Iedzīvotāju migrācija
Šo procesu izraisa dažādi sociāli kultūras, ekonomiskie un demogrāfiskie faktori. Amerikas valstis, Eiropa, Austrālija un Āzijas ziemeļu daļa sasniedz vislielāko urbanizācijas pakāpi. No otras puses, lielākajā daļā Āfrikas valstu ir vismazākais cilvēku īpatsvars, kas dzīvo pilsētās.
Pilsētu apdzīvošanas process nebija pēkšņs – pamazām līdz ar industriālo un ekonomisko attīstību arvien vairāk cilvēku ieplūda lielākās aglomerācijās un pameta savu iepriekšējo dzīvi laukos, kas ne vienmēr varēja nodrošināt pārtikušu dzīvi.
Papildu faktors, kas ietekmēja urbanizācijas paātrināšanos, bija kultūras dzīves attīstība lielajās pilsētās. Līdz ar pārcelšanos uz lielākām aglomerācijām cilvēki ieguva iespēju piedzīvot mākslu, kā arī piekļuvi izklaidei, kas tolaik laukos nebija pieejama.
19. gadsimta sākumā pilsētās dzīvoja neliels skaits cilvēku. Visā pasaulē tas bija tikai aptuveni 2,5% iedzīvotāju. Attīstītās, intensīvi urbanizējošās valstīs tas sasniedza no vairākiem līdz vairākiem desmitiem procentu, kas arī nesastādīja lielu iedzīvotāju daļu.
Tolaik Beļģijai bija raksturīga vislielākā urbanizācijas pakāpe – 30% tās iedzīvotāju dzīvoja pilsētās. Tas bija deviņpadsmitajā gadsimtā, kad globālā mērogā sākās intensīvs urbanizācijas process. Daudzas valstis sāka intensīvi attīstīties, kas izraisīja masveida cilvēku pieplūdumu pilsētās.
Pašlaik urbanizācijas līmenis ir ļoti augsts, īpaši augsti attīstītajās valstīs. Argentīnā un Austrālijā ir viens no augstākajiem urbanizācijas procentiem – tā svārstās ap 90%. Cilvēki, īpaši jaunieši, no laukiem emigrē uz lielajām pilsētām ienākumu un veiksmīgas sabiedriskās dzīves meklējumos. Saskaņā ar prognozēm, ļoti iespējams, ka pēc dažiem gadiem vairāk nekā 60% pasaules iedzīvotāju būs pilsētnieki.
Urbanizācija nav saistīta tikai ar iedzīvotāju skaita pieaugumu. Pilsētu apdzīvošanas tūlītēja ietekme ir to telpiskā attīstība. Šādā situācijā lielās pilsētu aglomerācijas ievērojami palielina savu sasniedzamību – pilsētu teritorijās sāk iekļauties arī pastāvīgi paplašinātās priekšpilsētas.
Urbanizācijas cēloņi
Kas izraisa pastāvīgu urbanizācijas fenomena eskalāciju? Galvenais iemesls noteikti ir darba meklēšana. Arvien grūtāk ir atrast darbu laukos vai mazpilsētās. Lielas pilsētu aglomerācijas piedāvā daudz lielāku un pievilcīgāku darba tirgu.
Ārvalstu uzņēmumi un lielie uzņēmumi parasti atrodas lielā aglomerācijā vai tās tuvumā. Šāda veida uzņēmumi meklē tūkstošiem darbinieku dažādiem amatiem, pateicoties kuriem jaunieši var pieteikties darbā tur pēc skolas vai augstskolas.
Liela pilsēta tās iedzīvotājiem paver daudz profesionālas iespējas, jo darba piedāvājumi ir dažādi, dažādās nozarēs un to ir daudz. Varat arī paļauties uz diezgan augstu algu, salīdzinot ar likmēm jūsu dzimtajās pilsētās.
Protams, tas ir saistīts arī ar lielu konkurenci darba tirgū, ko nereti visai sāpīgi izjūt jaunpienācēji. Pilsētās cilvēkus piesaista ne tikai karjeras iespējas. Mūsdienās ikviens ir daudz vairāk zinātkārs par pasauli nekā pirms diviem gadsimtiem.
Liela pilsēta piedāvā daudz vairāk izklaides veidu un saziņas ar mākslu un kultūru. Lielā pilsētā var labāk parūpēties arī par personības attīstību, kā arī parūpēties par pareizu bērnu izglītošanu. Protams, dzīvošanai lielās aglomerācijās ir arī savi mīnusi, piemēram, troksnis, gaisa piesārņojums, augsta noziedzība. Tomēr, kad nepieciešama profesionālā izaugsme, daudzi cilvēki izvēlas pārcelties uz dzīvi pilsētā.
Urbanizācijas sekas
Urbanizācija šķiet diezgan pozitīva attīstība - ekonomiskās un industriālās attīstības sekas, kas galu galā ir izdevīgi. Diemžēl tā nav gluži taisnība. Daudzas problēmas rada arī pastāvīgi pieaugošais pilsētu iedzīvotāju īpatsvars.
Pieaugošais cilvēku skaits, kas dzīvo pilsētās, izraisa pieaugošu pieprasījumu pēc dzīvesvietām. Ar katru gadu lielajās pilsētās uz zaļo zonu rēķina celto augstceltņu kļūst arvien vairāk. Dzīvokļi tajos ir nelieli, taču ar katru gadu arvien dārgāki.
Turklāt apstādījumu trūkums pilsētās un lielais automašīnu skaits rada ļoti augstu gaisa piesārņojumu, smogu un indīgus izgarojumus. Vēl viena problēma ir pareiza dzeramā ūdens apsaimniekošana. Lielais pieprasījums pēc maza reljefa padara to par vieglu uzdevumu.
Tāda pati problēma pastāv attiecībā uz notekūdeņu attīrīšanu. Vietējās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ne vienmēr spēj tikt galā ar milzīgo notekūdeņu daudzumu, kas izraisa vietējo ūdeņu piesārņojumu. Saziņa var būt problēma arī lielāko aglomerāciju iedzīvotājiem.
Dažkārt, dzīvojot lielas pilsētas priekšpilsētā, daudz laika nākas pavadīt, braucot uz darbu, kas atrodas centrā. Liels neatkarīgu transportlīdzekļu skaits nozīmē, ka sastrēgumstundās varat iestrēgt traucējošos sastrēgumos.
Liela cilvēku koncentrācija nelielā teritorijā arī veicina satricinājumus sabiedriskās dzīves plānā. Ātrais dzīves ritms, īsta kontakta trūkums un lielais stress liek cilvēkiem ātrāk nomākt, lietot stimulantus un sliktākajā gadījumā ķerties pie pašnāvības.
Lielajām aglomerācijām raksturīgs arī augsts noziedzības līmenis. Izvarošanas, piekaušanas, zādzības un pat slepkavības diemžēl ir arvien biežākas. Augstam urbanizācijas līmenim ir daudz priekšrocību, taču tas nav nekaitīgs process. Urbanizācijai ir arī vairākas nevēlamas sekas, kas gadu gaitā, visticamāk, pasliktināsies.