12 interesanti fakti par Elblongu: svarīga informācija par Elblongu

Satura rādītājs:

Anonim

Elblonga ir pilsēta ar apgabala tiesībām Varmijas-Mazūrijas vojevodistē. Pilsētu apdzīvo gandrīz 120 000 cilvēku. Pilsētas izdevīgā atrašanās vieta pie Vislas kāpas tūristus vilina jau daudzus gadus. Taču ne tikai šī vērtība to pozitīvi ietekmē, vēl viens aspekts ir lielais pieminekļu un apskates objektu skaits apmeklētājiem. Turklāt pati Elbląga slēpj lielu skaitu interesantu faktu.

1. DIBINĀŠANAS UN PILSĒTAS LIKUMI

Elbląg tika dibināta 1237. gadā, un pilsētas tiesības saņēma 9 gadus vēlāk.

2. NOSAUKUMS

Pilsēta savu nosaukumu ieguvusi no Elbingas upes, kas šādu titulu saņēma 890. gadā.

3. DĀRGU PIEMINEKĻI

Pateicoties arheoloģiskajiem izrakumiem, pilsētā tika atrasti senākie saglabājušies stikli Eiropā, tie nāk no aptuveni 15. gadsimta. Tika atklāta arī ģitāras kaste un kravas lifts, viens no trim Eiropā.

4. DABA

Pilsētas teritorija ir daļa no Elblongas augstienes ainavu parka.

5. RAJONS

Vienu no Elblongas rajoniem sauc par Vinniku. Agrākos gados šajā zemē audzēja vīnogulājus.

6. HANZEATIKAS SAVIENĪBAS PILSĒTA

Elblonga bija viena no asociētajām pilsētām, kas savā starpā tirgojās Hanzas savienības ietvaros, kas darbojās 13.-17. gadsimtā.

7. Nikolajs Koperniks Elblongā

Nikolajs Koperniks ieradās Elblongā 1504. gadā.

8. VOIVODESIJA

No 1975. līdz 1999. gadam pastāvēja Elblongas province, kuras iestādes atradās Elblongā.

9. TEĀTRI

Elblongā ir divi teātri – viens ar Aleksandra Sevruka vārdu un otrs ar nosaukumu Zeķbikses.

10. MUZEJS

Kopš 1955. gada pilsētā atrodas arī Arheoloģijas un vēstures muzejs. Iestāde koncentrējas uz Elblongā atrasto pieminekļu prezentāciju un pilsētas vēsturi.

11. DAŽĀDI KULTŪRAS PASĀKUMI

Elblongā, kā jau lielai pilsētai pienākas, tiek rīkoti daudzi pasākumi. Jau gadiem tiek rīkoti tādi pasākumi kā Alternatīvās mūzikas festivāls, festivāls bērniem "Karaļa Piegus zemē" vai Elblongas Bezcerīgās un apkaunojošās mūzikas festivāls.

12. BIJUŠIE GODA PILSONI

Pirms 1945. gada Elblongas goda pilsoņa nosaukums tika piešķirts Ādolfam Hitleram, Hermanim Gēringam un Džozefam Gebelsam.