Noteikti audekls "Sobieski pie Vīnes" autorība Jans Matejko tas nav vērtīgākais vai izcilākais darbs, ko viņi piedāvā Vatikāna muzeji. Neskatoties uz to, audekls tika pienācīgi pagodināts, un telpa, kurā glezna ir izstādīta, tika nosaukta Sobieski istaba.
Gleznas vēsture
Darbojas tālāk "Jans Sobieskis netālu no Vīnes" (audekls zināms arī ar nosaukumu "Uzvara Vīnē") mākslinieks iesāka ap 1879. gadu. Gadu iepriekš notika Austro-Turcijas sadursme, un Austrija-Ungārija sagrāba Bosniju un Hercegovinu. Tuvojās Vīnes kaujas 200. gadadiena, un viss liecināja, ka varas iestādes šo faktu vēlēsies izmantot propagandas nolūkos, vienlaikus marginalizējot Polijas karaspēka lomu.
Īpaši apkaunojošus rakstus drukāja Vīnes laikraksts "Neue Freie Presse", kurā Sobieskis tika attēlots kā dzērājs un pūlis, bet Polijas armija - kā barbari. Tāpēc Matejko glezna bija pretdarbība šādai vēstures viltošanai. 1880. gadā tika izveidota pirmā darba versijabet gleznotājs gatavojās strādāt pie tās galīgās formas vēl diviem gadu rūpīgi pētot vecos portretus un vēstures pētījumus. Viņam izdevās tikt līdz jubilejai, un 1883. gadā audekls tika izstādīts Vīnē. Matejko par istabu samaksāja no saviem līdzekļiem un padarīja to pieejamu apmeklētājiem bez maksas. Kā izrādījās, tā bija vērša acs.
Marians Gorzkovskis, kurš piedalījās izstādē, rakstīja:
"(…) gleznu apmeklēja pat pavāru apsargi, dažādi Vīnes pārdevēji un pat zemnieki no Vīnes apkaimes (…) Pēc trīs tūkstošiem (apmeklētāju) atkal nokāpj dienā."
Pat pats imperators redzēja gleznu.
Kaujas gadadiena sakrita ar gleznotājas daiļrades 25. gadadienu. Svinīgo svinību laikā Krakovā mākslinieks gleznu publiski piedāvāja pāvestam. Viņš gan uzsvēra, ka tā nav personīga, bet visas tautas dāvana. Kā ziņo Krakova "Laiks" Pēc tam Matejko esot teicis:
"Kur no Vīnes skrēja sūtnis ar karalisko vēstuli un pravieša karogu - tur mēs sūtām attēlu, lai apzinātu šo mirkli. Tur, no Vatikāna, tas daiļrunīgāk nekā citur atgādinās par mūsu nekad nebeidzamajiem nopelniem. tiesības un sāpes.vienlaikus mūsu cerības, un līdz ar tām zvērests par nelokāmu pieķeršanos mūsu svētās ticības Krēslam (…) Gribi mani saprast: Es nedodu Svēto tēvu, es gribu, es gribu tevi pieņemt (tēlu) un atdot to atpakaļ Svētajam tēvam.
Mākslinieka vēlme tika izpildīta un šī gada decembrī darbs tika nosūtīts uz Vatikānu. Gleznotāja lēmumu, iespējams, iespaidojis tas, ka Sobieski notvertais lielvezīra reklāmkarogs pazudis Romā (iespējams, iemesls bija apjukums dekorāciju maiņas laikā, lai gan izskanēja balsis, ka karogu nozaguši turki).
Neskatoties uz dažām kritiskām balsīm no valsts (tika uzskatīts, ka attēlam jāpaliek valstī, tas bija tehniski vājš vai slikti eksponēts) jāatzīmē, ka Vatikānā Matejko dāvana tika novērtēta. "Jans Sobieskis netālu no Vīnes" tas karājās lielā zālē tuvu slavenajam Stencam Rafaelai (tā Kornels Makušiņskis, kurš rakstīja "(…) Vatikānā / Matejko karājas pie sliktākās sienas"). Par to liecina fakts, ka viena no Kandelabrovas galerijas gleznām bija veltīta gleznas prezentācijas brīdim.
Diemžēl Romā dzīvojošie poļi nav parūpējušies, lai toreizējos ceļvežos būtu detalizēta informācija par gleznu. Tēvs Vinsents Smočiņskis, cenšoties izlabot šo kļūdu, aprakstīja svētceļojuma stāstu, kura gids teica: "Kungi! Šis zirgā sēdošais bruņinieks - te viņš norādīja uz Sobieski - ir japāņu bruņinieks, kurš nolēma slepkavot kristiešus savā valstī (…)".
Gleznas "Jans Sobieski Vīnē" analīze un interpretācija atšķiras no audekliem, kas attēlo Vīnes uzvaru jau pašā ainas izlasē. Matejko nolēma nerādīt nedz kauju, nedz tikšanos starp Janu III Sobieski un imperatoru. Tā vietā viņš uzzīmēja vēstules nosūtīšanas brīdi pāvestam (ķēniņam vajadzēja rakstīt: "Mēs esam atnākuši, mēs esam redzējuši, Dievs ir uzvarējis"). Šāda ainas izvēle piešķir tēlam kristīgu nozīmi – uzvara ir Dieva dāvana un liecība par kristietības pārākumu pār islāmu. To atbalso uz audekla redzamie simboli: virs poļu vimpeļa redzams balts balodis (Svētais Gars), bet ainavu pēc kaujas ieskauj varavīksne (Dieva svētības simbols).
Tikmēr virs turku nometnes fonā lidinās melno vārnu bars. Jans III Sobieskis jāj uz lielvezīra zirga, kas nozīmē islāma pakļaušanu. Polijas karali, kas atrodas nedaudz pa labi no centra, ieskauj trīs figūru grupas. Apakšā redzam turku karagūstekņus un divus līķus: turku un izvarotu vācieti. Austriešu karavīri Lotringas prinča Čārlza vadībā tuvojas karalim labajā pusē. Prinča zirgs noliec galvu Polijas karaļa priekšā, it kā atzītu savu suverenitāti. Labajā pusē, cita starpā, redzami poļu karavīri un komandieri slavenais artilērijas ģenerālis Marcins Kącki un lauka hetmanis Mikolajs Hieronims Sieniawski. Blakus karalim varam atpazīt viņa dēlu Jakubu Sobieski. Valdnieka pretējā pusē redzam Bl. Zīmols no Aviano. Karaļa vēstuli pāvestam un pravieša karogu savāc Krakovas kanoniķis Mikolajs Denhofs.