Pils Šverinā – apskates vietas un praktiska informācija

Satura rādītājs:

Anonim

Pēc daudzu tūristu domām, Šverīna ir viena no skaistākajām rezidencēm šajā pasaules daļā. Torņi, kas sniedzas līdz debesīm, neparasti dārzi, ēkas struktūra, kas atspīd ūdenī, liek uz lūpām birt īpašības vārdiem "pasakas" vai "fantastisks".

Vēsture

Pils pirmsākumi ir jāmeklē slāvu laikos, kad apkaimē obodžikovu cilts sāka celt nocietinātu pili. Iespējams, to savā "Ziņojumā …" piemin Ibrahims ibn Jakubs. Visticamāk, kauju laikā to nodedzināja slāvi Henrijs Lauva. Nocietinājumi tika iznīcināti, lai tie nenonāktu ienaidnieka rokās. Henriks Lū tomēr lika tos atjaunot. Tolaik uzceltā pils vēlāk kļuva par bijušā Obodžicku prinča Niklota pēcnācēju mītni. Kalpojot Henrijam, viņi ieguva Mēklenburgas hercogu titulu. Pēc Henrija II Lauvas nāves 1329. gadā Firstiste tika sadalīta. Tā tika aizsākta Mēklenburgas un Šverīnes hercogu līnija, kas pilī valdīja līdz 1914. gadam!

Ēka vairākkārt tika paplašināta un pielāgota atsevišķu laikmetu arhitektūras tendencēm. 16. gadsimtā tai tika piešķirtas pirmās hercoga rezidences iezīmes. Līdz šim viņa ir uzstājusies aizsardzības funkcija. Taču svarīga joprojām bija Šverīnes stratēģiskā atrašanās vieta, tāpēc arī pils tika saņemta virkne bastionu. Neskatoties uz vēlākajām izmaiņām, rezidence uz aptuveni simts gadiem zaudēja ģimenes mītnes statusu.

Mēklenburgas un Šverīnes hercogi šeit atgriezās 1837. gadā. Gan pils stāvoklis, gan izskats ne visai piestāvēja lepnajiem aristokrātiem. Tāpēc tika nolemts veikt pamatīgu rekonstrukciju, piešķirot pilij vienotu stilu. Politiskais spiediens un arhitektu sāncensība darba gaitu labi neietekmēja, taču jau 1857. gadā šeit notika pirmā ballīte. 1913. gadā izcēlās ugunsgrēks, kurā, cita starpā, tika izpostīta Zelta zāle un kāpņu telpa. Pirms prinči varēja atjaunot rezidenci, viņi bija spiesti atteikties no troņa (Novembra revolūcija). Pils kļuva par muzeju, bet pēc Otrā pasaules kara - Mēklenburgas un Rietumpomerānijas parlamenta mītne (šīs funkcijas tas veic līdz pat šai dienai).

Pils Šverinā - arhitektūra

Mēklenburgas rezidence ir mācību grāmata arhitektūras historisma, šajā gadījumā neorenesanses stila, paraugs. Ēkas pašreizējā forma ir pat četru arhitektu darbs: Georga Demlera, Gotfrīda Sempera, Frīdriha Augusta Stīlera un Ernsta Frīdriha Cvīrnera darbs. Pieņemtā projekta autors bija Demlers, taču tajā tika ņemtas vērā dažas Sempera piedāvātās idejas.

Pēc tam, kad arhitekts tika noņemts no darbiem (politisku apsvērumu dēļ), viņa darbu turpināja Stīlers, kurš ieviesa daudzas korekcijas (viņa ideja ir liela prinča Niklota statuja uz fasādes). Savukārt neogotiskā pils kapliča ir cita radītāja - Ernsta Frīdriha Cvirnera - darba rezultāts. Ir vērts piebilst, ka Demleru iedvesmoja franču pilis Luāras upē - galvenokārt rezidence Šamborā.

Pils Šverinā - apmeklējums (atjaunināts 2022. gada maijā)

Ieeja pilī atrodas tās dienvidu daļā. Pārejot pāri tiltam, nonākam pie fasādes ar prinča Niklota statuju un nogriežamies pa labi, sekojot ceļam tā, it kā gribētu apbraukt pili. Pēc kādiem simts metriem stāvēsim ieejas priekšā.

  • Izstādes daļa - Ievērojamu vietu apskate ir sadalīts divās daļās. Aiz kases aparātiem ir vairākas telpas, kurās tās atrodas vēstures izstāde. Te redzēsim portreti bijušie Šverīnes valdnieki, viņu rokdarbu, porcelāna un gleznu kolekcijas. Ir vērts nolaisties līdz pašai apakšai, kur ir daudz savākts šaujamieroču kolekcija. Tajā pašā telpā pievērsīsim uzmanību divām gleznām. Pretī ieejai atrodas audekls, kurā redzams Mēklenburgas armijas gājiens uz Francijas un Prūsijas karu. Viens no Šverīnas īpašniekiem Frederiks Francisks II šajā karā komandēja daļu Prūsijas armijas. Viņš bija ļoti veiksmīgs (viņš uzvarēja Lemānā un Orleānā), taču lielus zaudējumus cieta arī Mēklenburgas armija. Otrais interesantais audekls (Teodors Šloepke "Skats uz Šverīnes pili") atrodas pie sienas istabas labajā pusē. Varam apskatīties, kā pils izskatījās pirms tās rekonstrukcijas.

  • Leģendu istaba - Reprezentatīvajā daļā pirmā telpa, kurā ieejam, ir Leģendu istaba. Sākotnēji tas kalpoja kā vestibils. Šobrīd to rotā gleznas, kurās attēloti viduslaiku eposu varoņi. Šeit mēs varam atrast Gudrunu, Tristanu un Izoldu, Parsifalu, Ywain (viens no apaļā galda bruņiniekiem) un Armu Heinrihu (Hartmaņa fon Aue darba varonis).

  • Bļučera istaba - Nākamo istabu rotā romiešu karotāju statujas un medaljoni ar Mēklenburgas un Šverīnes prinču attēliem. Vienīgais izņēmums ir feldmaršala Bļuhera, Vaterlo uzvarētāja, portrets. Interesanti, ka viņš ir dzimis Mēklenburgas hercogistē Rostokas pilsētā.

  • Leandera istaba - Šai sānu istabai ir atšķirīgas arhitektūras iezīmes ar senatnes pieskaņu. Tās apaļo formu iedvesmojušas itāļu renesanses kapelas, kas pazīstamas kā "tempietto". Kādreiz tur atradās mītiskā Leandera skulptūra, taču tā tika aizstāta ar Kanovas darba kopiju "Paulīna Bonaparte kā Venēra Vitriksa".

  • Ēdamistaba - Mazā, pārejas un tumšā telpa nelīdzinās ēdamistabai. Tas notika, pateicoties Frederikam Franciskam III, kurš šeit iekārtoja savu biroju. Uz tumšo paneļu fona noteikti pamanīsim krāsainu vitrāžu (Sv. Katrīna un Jēzus bērns).

  • Ziedu skapis - Dažas telpas tālāk mēs redzēsim vēl vienu apaļu istabu. Tās nosaukums nav nejaušs – logi izskatījās tieši uz dārzu, un apakšā atradās oranžērija. Arī dekorācijas nav nejaušas - gleznās redzami ģēniji, kas nes vainagus ar pils saimnieku simboliku, un skaistie apmetumi ievieš daudz ziedu motīvu.

  • Smēķētāju istaba - Pirmajā stāvā (lielhercoga ieņemtās kameras) iet caur astoņstūrainu smēķētāju telpu. Tas ir ārkārtīgi vērtīgs koka grīda un skulptūra, kurā attēlota svētā Genovefa Brabancka, kas māca dēla lūgšanas (neskatoties uz to, ka tā bija katoļu svētās skulptūra, gleznotāja skaidri uzsvēra viņas sievišķīgās īpašības). Tomēr iespaidīgākais ir skats, kas paveras no šajā pils daļā izvietoto telpu logiem. Ezera gleznainā virsma pierāda, kāpēc Mēklenburgas hercogi izvēlējās Šverīni par savas ģimenes mītni.

  • Troņa zāle – Augstā un reprezentatīvā kamera ir vēsturiskā stila būtība. Starp detaļām un dekorācijām ievērosim ziedu ornamentus, bet arī mitoloģiskas figūras un eņģeļus. Uz sienām ir bagātīgi dekorēti pilsētu un zemju ģerboņi, kas piederēja dižciltīgai ģimenei. Šeit dominē trīs krāsas: zelts (detaļas un dekorācijas), balts (marmori un kolonnas) un violets (sienu audumi un troņa apdare). Ir vērts pievērst uzmanību uz grīdas novietoti apaļi rotājumi - prinču dzimtas simbols, tos ieskauj četri spārnoti radījumi.
  • Senču galerija - Pēdējā no pils vēsturiskajām zālēm ir divas telpas, kas piepildītas ar Mēklenburgas hercogu portretiem no viduslaikiem. Lielas gleznas aizņem lielāko daļu vietas uz sienām. Mēs redzam starp pāreju no vienas telpas uz otru metālā iegravēts pils īpašnieku dzimtas koks.
  • Mēklenburgas-Priekšpomerānijas landtāga sanāksmju telpa - No deviņpadsmitā gadsimta mēs lecam tieši līdz mūsdienām. Atgriežoties mēs redzam modernu telpu, kurā tiekas reģiona parlamenta deputāti.
  • Fasāde - Sākotnēji tam vajadzēja izskatīties savādāk, taču Frīdrihs Augusts Stīlers palūdza prinčiem novietot pieminekļus viņu slavenajiem senčiem. Līdz ar to šodien mēs redzam pagānu princi Niklotu jājam uz zirga un zem Mēklenburgas grāfiem (Guncelins un Henrijs). Zelta uzraksti vācu valodā ir Šverīnas vēstures kopsavilkums.
  • Dārzi – Tāpat kā katra sevi cienoša 19. gadsimta rezidence, tāpat kā Šverīnes pils, neiztika bez dārziem. Tas, ko šodien varam apmeklēt, ir izstādei sagatavoto darbu rezultāts BUGA 2009. gads (Bundesgartenschau 2009). Lai labāk prezentētu augus un sniegtu iespēju apmeklēt daudzus apmeklētājus, tika paplašināts pils ezers un tā apkārtnē pievestas tramvaja sliedes. Tika iekārtota arī pils Oranžērija (tas atrodas muzeja rietumu pusē, un turpat blakus atrodas kafejnīca), un izstādes tapšanā bija iesaistītas daudzas apkārtējās pašvaldības. Neskatoties uz kritiku (izstādes autori nozāģēja vecās pils liepas un nomainīja tās ar jauniem kokiem), projekts bija ļoti populārs un nesa sabiedrībai lielu peļņu. 2025. gadā ir plānots rīkot līdzīgu izstādi, taču, visticamāk, Mēklenburga to nespēs finansēt.

Pils Šverinā - praktiska informācija (atjaunināts 2022. gada maijā)

Slēdzene ir atvērta sezonā no pulksten 10 līdz 18, bet klusajā sezonā no pulksten 10 līdz 17..

Aptuveni divas stundas vajadzētu atvēlēt apskatei un pastaigai dārzos. Paviršs ieskats pils kamerās mums prasīs apmēram 45 minūtes. Pie dzīvesvietas nav bezmaksas autostāvvietu. Taču, ja nedomājam apmeklēt muzeju, bet vēlamies apskatīt pili tikai no ārpuses, varam izmantot Lidl veikala stāvlaukumu Grüne ielā 23 (paredzēts klientiem, tur var atstāt savu auto uz plkst. stundu bez maksas). No turienes līdz pilij esam kādu kilometru kājām.

Uzmanību! 2022. gadā pils kapliča nebija atvērta apmeklētājiem – tur norisinās renovācija.

Biļešu cenas ir šādas:

  • Parastā biļete - 8,50€
  • Biļete ar atlaidi - € 6,50
  • Bērniem līdz 18 gadiem biļete bez maksas
  • Audiogida noma - € 2
  • Fotografēšana - bez maksas

Apmēram 300 metrus uz ziemeļiem no pils atrodas sava jahtu osta Baltā flote (Weisseflotte Schwerin, Werderstraße 140), piedāvājot tūristiem kruīzus pa apkārtējiem ezeriem. Kruīzu laikus un cenas var pārbaudīt uzņēmuma oficiālajā tīmekļa vietnē: šajā saitē.

Piedāvāto ekskursiju paraugcenas:

  • Parastā biļete uz "Četru ezeru" kruīzu - € 14,50 (EUR 7,50 samazināts)
  • Parastā biļete vakara kruīzam - 21 € (10 € samazināts)
  • Parastā biļete uz "Flotes parādi" - 21 € (10 € samazināts)

Apkaimes

  • Šverīne nav tikai pils. Pilsētai ir sena vēsture un dažas interesantas apskates vietas. Jāatceras, ka no 12. gadsimta tā bija bīskapa mītne. Tā ir iespaidīga piemiņa no tiem laikiem katedrāle (tagad protestantu templis) ar neogotisko torni, kas tika pievienots 19. gadsimtā. Templis nes Vissvētākās Jaunavas Marijas piesaukšanu un Sv. Jānis (Schweriner Dom St. Maria und St. Johannes, Am Dom 4). Pilsēta arī ir saglabājusies daudz vēsturisku īres namu, ēkas no astoņpadsmitā gadsimta un teātris no deviņpadsmitā gadsimta (Mecklenburgisches Staatstheater Schwerin, Alter Garten 2). Lielākā daļa interesanto vietu atrodas ne tālāk kā dažus simtus metru no pils.
  • Apmēram 40 kilometrus no Šverīnes atrodas arheoloģiskais brīvdabas muzejs Gross Raden.

Nieki

  • Pilsētas varas iestādes cenšas pili iekļaut UNESCO sarakstā. Šim nolūkam viņi plāno atdzīvināt dārzus un atjaunot dažas pils telpas.

  • Šverīnes pilij ir savs gars - ir viņš Petermännchen tas ir Mazais Pēteris. Viņš parādās kā mazs vīrietis, ģērbies krāsainos halātos. Ja viņš valkā melns tērps norāda uz nāvi, ja sarkans šis karš vai cita nelaime. Vienkārši radījuma pelēkās drēbes nenozīmēja neko sliktu. Mazais Pjotrs arī ir pils sargs - atalgoja gudros un sodīja sliktos un slinkos. Tas ir saistīts ar pagānu laikiem: saskaņā ar vienu leģendas versiju tas ir nolādēts slāvu princis, kurš nogalinājis priesteri, pēc otras tas ir pēdējā šeit dzīvojošā pagāna gars. Cits stāsts viņu saista ar franciskāņiem, kuri, kā ziņots, ienesa viņu klosteri aizsargājošu garu. Tā kā pils celtniecībā tika izmantoti ķieģeļi no nojauktā tabernakula, šajās telpās sāka parādīties mazais Pēteris. Interesanti, ka ir daudz rakstisku stāstu par cilvēkiem, kuri redzēja Petermännchen. Ir teikts, ka tas parādījās ugunsgrēka laikā rezidencē un pirms Frederika Viljama (Frīdriha Franciska II dēla) nāves.

  • Ēka bija attēlota uz 2 eiro piemiņas monētas.