Palīdziet vietnes attīstībai, daloties ar rakstu ar draugiem!
Nacionālā galerija (Polijas Nacionālā galerija) iekšā Londona ir viens no nozīmīgākās mākslas galerijas pasaulē. Simtiem Rietumeiropas meistaru darbu no Trīspadsmitā līdz divdesmitā gadsimta sākumam.
Kolekcija ir tik daudzveidīga, ka ikvienam vajadzētu atrast kaut ko sev. Sākot no viduslaiku reliģiskās glezniecības, līdz renesanses un baroka laika izcilāko meistaru darbiem, līdz mūsdienīgākiem stiliem, piemēram, impresionismam un postimpresionismam. Vietnē dominē kontinentālā glezniecība, jo daži britu mākslinieku darbi tika pārvietoti uz beigām XIX gs uz jaunizveidoto Nacionālā Lielbritānijas mākslas galerijakas mūsdienās ir pazīstams kā Teits Lielbritānija (Uzmanību! nedrīkst jaukt ar Tate Modern).
Ieeja Nacionālajā galerijā, kā arī citos lielākajos Lielbritānijas muzejos ir bez maksas. Tāpēc, ja Londonā paliekam ilgāk, varam apsvērt vizītes pārtraukšanu, lai uzreiz nepārpūlētos ar darba apjomu.
Vēsture
Britu Nacionālā galerija tika izveidota salīdzinoši vēlu, gadā 1824. gads. Neskatoties uz to, ka kontinentālajā Eiropā uzplauka nacionālie mākslas muzeji 18. gadsimtstieši Londonā Lielbritānijas valdnieki nevarēja vienoties par jaunas institūcijas izveidi. Daži vērtīgi mākslas darbi, ko pārdošanai bija izlikuši angļu magnāti, sava gausuma dēļ nonāca privātās vai ārzemju rokās.
Izrāviens ienāca 1824. gadskad Lielbritānijas valdība iegādājās kolekcijas 38 attēli pieder kādam uzņēmējam, kurš nomira gadu iepriekš Džons Jūlijs Angeršteins. Krievu izcelsmes Angeršteins bagātību guva galvenokārt ar vergu tirdzniecību. Viņš kādu laiku bija arī viens no Lielbritānijas Lloyd's apdrošināšanas tirgus līderiem, kas daļu peļņas guva no vergu sūtījumu apdrošināšanas. Lieki piebilst, cik ienesīgs bizness tajā laikā bija…
Angeršteins labprāt tērēja brīvos līdzekļus Eiropas izcilāko meistaru mākslas darbu iegādei. Vācot kolekciju, viņš vāca tādu gleznotāju darbus kā: Pjotrs Rubenss (attēls ar nosaukumu Sabīņu sieviešu nolaupīšana), Sebastiano del Piombo (altāris Piekt. Lācara celšana), Rembrandts, Ticiāns ja Rafaels. Viņa kolekcijas iegāde ļāva dibināt Nacionālo galeriju, kas tika nodota apmeklētājiem 1824. gada 10. maijs.
Pirmajos gados kolekcija bija apskatāma agrāk Angeršteinam piederošā mājā, kas atrodas prestižā ielā. Tirdzniecības centrs Pall. Turpmākajos gados galerijas kolekcija paplašinājās, pateicoties ziedojumiem (tostarp gleznotāja un kolekcionāra sera Džordža Bomona kolekcijai) un jaunu mākslas darbu iegādei. Pieaugums bija tik liels, ka pēc dažiem gadiem sākotnējā muzeja ēka vairs nespēja uzņemt visus brīvprātīgos un darbus. Lēmumu būvēt jaunu un iespaidīgāku ēku pieņēma Lielbritānijas parlaments gadā 1831. gads.
gadā sākās jaunās galvenās mītnes celtniecība 1832. gads bijušo karalisko staļļu teritorijā, kas sākumā XIX gs pārvērtās par kvadrātu Trafalgāra laukums. Izvēle nebija nejauša – muzejam vajadzēja būt sava veida tiltam starp aristokrātiju un sabiedrības nabadzīgāko daļu. Principā jaunajai iekārtai bija jābūt viegli pieejamai ikvienam, ne tikai augstākajām sociālajām kārtām. Šeit ir vērts pieminēt, ka Nacionālā galerija ir pieejama bez maksas kopš tās atvēršanas.
Angļu arhitekts bija atbildīgs par ēkas neoklasicisma dizainu (atsaucoties uz grieķu stilu) Viljams Vilkinss. Būvdarbi tika pabeigti apmēram 5 gados, un muzejs tika atvērts 1838. gads. Sākotnējās ēkas priekšējā fasāde ir saglabājusies nemainīga līdz mūsdienām, jo pārējā ēka turpmākajās desmitgadēs ir daudzkārt paplašināta. IN 1991. gads tika atvērta neatkarīga Sainsbury Wingkur bija izvietoti agrīnās renesanses meistaru darbi. Abas ēkas savā starpā savieno īpaša eja.
Kopš muzeja dibināšanas Nacionālās galerijas kolekcija ir daudzkārt palielinājusies, galvenokārt pateicoties privātkolekciju iegādei no nabadzīgām magnātu ģimenēm. Kolekcija vienā brīdī kļuva pietiekami liela, ka bija vēls XIX gs gadā tapušajam tika nolemts pārcelt daudzus britu mākslinieku darbus 1897. gada Nacionālā Lielbritānijas mākslas galerijakas mūsdienās ir pazīstams kā Teits Lielbritānija. Pašreizējais nosaukums izveidots beigās XIX gs priekšpostenis ir veltījums cukura magnātam Henrijs Teitskurš bija pirmais kolekcijas patrons un faktiskais galerijas dibinātājs, kas koncentrējas uz britu mākslu.
Šobrīd Nacionālā galerija var lepoties ar vairāk nekā 2300 darbu kolekciju.
Kolekcija, mākslas darbi un kolekcijas
Lielākā daļa pastāvīgās kolekcijas atrodas plkst 2. līmenis un stiepjas starp divām ēkām: galveno ēku un Sainsbury Wing. Pagaidu izstādes būs apskatāmas vai nu galvenās ēkas pirmajā stāvā, vai, iespējams, Sainsbury Wing 2. līmenī. Pašreizējās un turpmākās pagaidu izstādes var apskatīt šajā adresē.
Daži darbi no pastāvīgās kolekcijas ir izstādīti Galerija A 0. līmenī galvenajā ēkā. Darbi tur ir izstādīti hronoloģiski, taču tie nav fokusēti uz kādu periodu – tātad varam aplūkot mākslas darbus, kas datēti no plkst. XIII līdz XX gadsimts. Gadās, ka tur tiek izlikti kādi svarīgi darbi remontdarbu vai telpu plānojuma maiņas gadījumā. 2022. gada februārī galerijā A tika izkārti, cita starpā, Kanaleto, Pola Sezana un Kloda Monē darbi. Noteikti ir vērts tur paskatīties. Galeria F ir izstādītas daudzas 18. un 19. gadsimta ainavas.
Pastāvīgā kolekcija 2. līmenī ir sadalīta četrās zonās, kuras attēlo krāsas: zils (glezna no XIII līdz XV gadsimts), sarkans (glezna XVI gadsimts), apelsīns (glezna XVII gadsimts) un zaļš (glezna no 18. līdz 20. gadsimta sākumam). Zilā zona atrodas Sainsbury spārnā, bet pārējās - galvenajā ēkā.
Zemāk esam sagatavojuši īsu katras kolekcijas aprakstu. Vienmēr ir vērts paturēt prātā, ka daži darbi var nebūt pieejami - remonta, kolekcijas nomaiņas vai patapinājuma dēļ.
Nacionālajā galerijā ir daudz vairāk gleznu, nekā var atrast izstādē, tāpēc daudzas no tām gaida savu laiku noliktavā. Var mainīties arī konkrētas telpas – pēdējo reizi telpu izkārtojumu un numurus pārbaudījām 2022. gada februārī. Mūsu rakstam ir informatīvs raksturs un mēs nevaram garantēt, ka visi darbi būs rakstā minētajās telpās.
Ja interesē kāda konkrēta glezna, visvienkāršākais veids, kā pārbaudīt tās pieejamību, ir izmantot darba meklētāju šajā adresē. Noklikšķinot uz nosaukuma, tiksiet novirzīts uz lapu ar informāciju par to, vai darbs šobrīd atrodas izstādē – un, ja jā, tad kurā telpā.
Agrīnā renesanse (zilā zona, 13.-15.gs.)
Viduslaiku un agrās renesanses meistaru kolekcija atrodama Sainsbury Wing. Darbu vidū dominē itāļu mākslinieku darbi (no Florences, Milānas, Padujas, Sjēnas un Venēcijas), no kuriem lielākā daļa atspoguļo reliģiskas tēmas. Līdzās itāļu meistariem redzēsim arī Nīderlandes, Vācijas un Austrijas gleznotāju darbus. Starp māksliniekiem varam atrast, cita starpā, darbus: Sandro Botičeli, Jans van Eiks, Pjetro Perudžīno, Rafaels vai vienatnē Leonardo da Vinči.
Kam ir vērts pievērst uzmanību?
- sakrālo darbu kolekcija Rafaels (61. istaba),
- attēla pt Venera un Marss otu Sandro Botičelli; vērts pievērst uzmanību mazajām lapsenēm gleznu augšējā labajā stūrī, kas ir Vespucci dzimtas emblēma, un citiem šī mākslinieka darbiem (58.kab.),
- zīmējums Leonardo da Vinči Piekt Marija ar bērnu ar Sv. Anna un Sv. Jānis Kristītājs (Nacionālajā galerijā šī glezna ir atrodama ar nosaukumu Burlingtonas mājas multfilma) (66. telpa),
- strādāt Hanss Memlings, Jans van Eiks un citi holandiešu meistari (63. kab.),
- bilde Albrehts Dīrers prezentēšana Džeroms no Stridona ar reālistisku apvārsni fonā, kas, iespējams, tapis pēc vācu gleznotāja pirmās vizītes Itālijā (65.kab.).
Nobriedusi renesanse un manierisms (Sarkanā zona, 16. gs.)
Salīdzinot ar agrās renesanses kolekciju, sarkanajā zonā vairāk atrodami darbi, kas attiecas uz mitoloģisku un antīku tematiku, kā arī ainavas un portreti. Tomēr šeit joprojām dominē reliģiskās tēmas. Starp māksliniekiem mēs varam atrast tādus darbus kā: Mikelandželo, Pīters Brēgels, Hanss Holbeins jaunākais, Džeikopo Tintoreto, Ticiāns ja Paolo Veronēze.
Kam ir vērts pievērst uzmanību?
- strādāt Hanss Holbeins jaunākais, galma gleznotājs Henrijs VIIIun citi vācu mākslinieki (4. kab.); atrodoties šajā telpā, ir vērts pievērst uzmanību darbam ar nosaukumu Vasara otu Hanss Vertingers, kas iepazīstināja dažādu sociālo slāņu cilvēkus ar bezrūpīgu brīvdienu laika pavadīšanu,
- darbs ar tiesībām Bakss un Ariadne autorība Ticiāns; ainā redzama mitoloģiskā Tēseja pamestā Ariadne, kuru atrada vīna dievs Baks, kurš ieradās salā ar savu svītu (6.kab.),
- attēla pt. Darjuša ģimene pirms Aleksandra otu Paolo Veronēzekurā attēlota apjukuma aina Aleksandrs ar savu tuvāko draugu Hefaestions Persijas valdnieka māte Darjušs (9. kab.); tajā pašā telpā ir vērts pievērst uzmanību arī gleznai ar nosaukumu Burvju pielūgšana tā paša autora,
- četri darbi Paolo Veronēze pārstāv četras mīlestības alegorijas: neuzticība, nicinājums, cieņa un laimīgas attiecības (11. telpa).
Baroks (oranžā zona, 17. gs.)
Majestātiskas ainavas, spontānas ainas, vērienīgas atsauces uz mitoloģiju un senatni, bet arī klusā daba un atšķirīga pieeja reliģiskām tēmām. Barokālajai daļai vajadzētu atdzīvināt tos apmeklētājus, kuriem ir apnikusi divās iepriekšējās zonās esošā sakrālā māksla - oranžajā zonā reliģiskie motīvi parādās galvenokārt itāļu mākslinieku darbos.
Šajā galerijas daļā redzēsim divas gleznas Viljams Tērners (zināms kā J. M. V. Tērners), viens no Lielbritānijas ražīgākajiem romantiskajiem māksliniekiem. Lielākā daļa viņa darbu paliek šodien Teita galerija, bet Nacionālajā galerijā palika šādi mākslas darbi: eļļas glezna ar nosaukumu Dido ēka Kartāgu un veidots pēc holandiešu vecmeistaru darba parauga ar nosaukumu Saule uzlec caur tvaiku.
Ievērojot hronoloģiju, Tērnera otas gleznām vajadzētu karāties zaļajā zonā, bet mākslinieks dāvināja savu kolekciju ar atrunu, ka viņa darbiem jābūt starp konkrētiem darbiem. Klods Lorēns; tostarp blakus attēlam Jūras osta ar Shebas karalienes iekāpšanukam Tērners sekoja, kad viņš uzgleznoja gleznu pāri, kas attēlo celšanos (Dido uzkāpj Kartāgā) un krišanu (glezna ar nosaukumu Kartāgas krišana, tagad Tate Britain) senās impērijas. Līdz pat šai dienai muzeja kuratori ievēro slavenā britu mākslinieka lūgumu. (15. kab.).
Starp māksliniekiem oranžajā zonā izceļas: Karavadžo, Antoons van Diks, Klods Lorēns, Gvido Reni, Rembrandts ja Djego Velaskess.
Kam ir vērts pievērst uzmanību?
- neticami reālistiski franču gleznotāja darbi Klods Lorēns (Īsumā Klods), tostarp gleznas ar nosaukumu: Svētā Ursula pamet Romu, Jūras osta ar Shebas karalienes iekāpšanu ja Ainava ar Cephalus un Prokris; mākslinieks 27 gadu vecumā apmetās uz dzīvi Romā un viņa darbos varam vērot ēkas un būves, kas veidotas pēc Mūžīgās pilsētas seno ēku parauga (29.kab.),
- otu portretu kolekcija Rembrandts, tostarp divi pašportreti - gleznoti novecojuši 34 un 63 gadi (22. istaba),
- strādāt Pēteris Rubenss, tostarp divi ievaddarbi Parīzes tiesa, un Sabīņu sieviešu nolaupīšana ja Romiešu triumfs (18. istaba),
- portreti un citi darbi Antoons van Diks 20. istabā,
- gleznu kolekcija ar ziedu motīvu 17.a telpā,
- pārdesmit Holandes un Itālijas (Tibera un akvedukta drupas) ainavas 19. un 26. telpā; flāmu meistaru vārdi vairumam apmeklētāju nebūs zināmi, taču darbi reālistiskā veidā reprezentē 17. gadsimta Nīderlandi (un atsevišķos gadījumos attiecas uz toreizējo Itāliju),
- itāļu meistaru darbus ar sakrālo tēmu 31. telpā, kur redzēsim tādu mākslinieku darbus kā: Karavadžo (ieskaitot darbu ar nosaukumu Vakariņas Emmausā), Pjetro da Kortona, Domeničino ja Gvido Reni.
Rokoko, māksla pēc 1800. gada, impresionisms un postimpresionisms (zaļā zona, 18. gadsimta līdz 20. gs. sākumam)
Šī muzeja daļa patiks apmeklētājiem, kuri dod priekšroku modernākai mākslai un ainavām, nevis reliģiskām tēmām.
Nacionālā galerija lepojas ar iespaidīgu gleznu kolekciju Klods Monē un vairāki darbi Vincents van Gogs (tostarp viena no slavenajām saulespuķēm). Istabas gadījumā ar holandiešu mākslinieka darbiem gan jārēķinās, ka mums būs grūti izspiesties cauri tūristu pūļiem!
Citu mākslinieku vidū ir vērts pievērst uzmanību reālistiskām ainavām Džovanni Antonio Kanala sauca Canalettokurš iepazīstināja 18. gadsimts Venēcija kā bildē. Šeit ir vērts uzsvērt, ka tas nav tas pats Canaletto, kas radīja un nomira Varšavā. Otrais no gleznotājiem ar tādu pašu pseidonīmu bija viņa vārds Bernardo Beloto un bija Antonio Kanali brāļadēls. Interesanti, ka vairāki jaunākā mākslinieka darbi atrodami arī Londonas Nacionālajā galerijā, taču ar pilnu parakstu (Bernardo Belloto). Pats vārds Canaletto var tikt tulkots kā mazs kanāls.
Kam ir vērts pievērst uzmanību?
- strādāt Vincents van Gogs (t.sk. Saulespuķes, Krēsls ja Krabji) 43. istabā (2022. gada februārī telpa tika slēgta un daži darbi tika pārcelti uz 41. telpu),
- strādāt Klods Monētostarp, bet neaprobežojoties ar vienu no versijām Ūdensrozes, darbs ar nosaukumu Pirtnieki La Grenouillère (kur redzēsim peldvietu Sēnas krastā Bougival pilsētā) vai diezgan oriģinālu gleznu, kurā attēlota Temza ar Vestminsteras pili fonā (41. telpa),
- citu impresionistu vai postimpresionistu darbi 41. kabinetā, t.sk Pols Sezāns, Venēcijas ainavas pēc otas Canaletto un viņa brāļadēls Bernardo Beloto (viens darbs) (38. telpa),
- četri venēciešu mākslinieka darbi Džovanni Batista Tiepolo, kas agrāk karājās bagātās Kornaro dzimtas pils Spoguļa kabinetā (pēc kardināla Kornaro pavēles tika celta slavenā kapela Svētās Terēzes ekstāze dizains un kalti Džanlorenco Bernīni),
- ainavas, ainavas un citi britu gleznotāju darbi (t.sk. Džons Konstebls, Tomass Geinsboro ja Viljams Tērners) no 1750-1850 (34.kab.).
Ievērojamu vietu apskate
Londonas Nacionālajā galerijā ir viena no nozīmīgākajām Rietumeiropas mākslas kolekcijām pasaulē. Tāpēc mums nevajadzētu pārsteigt, ka uz muzeju plūst tūristu pūļi, ko ietekmē arī centrālā atrašanās vieta un citu nozīmīgu apskates vietu tuvums.
Ja vēlamies mierīgi pastaigāties pa istabām, vislabāk ir ierasties vietā uzreiz pēc atvēršanas un izvairīties no nedēļas nogalēm. Sastrēgumstundas parasti ir no 12:00 līdz 16:00 / 17:00, taču var arī gadīties, ka, atnākot 14:00, jūs nesastapsiet cilvēku pūļus.
Mēs paši apmeklējām galeriju daudzas reizes, dažādos gada laikos, un diemžēl jāatzīmē, ka dažās telpās (piemēram, impresionistu un postimpresionistu darbu laikā) vidū ir cilvēku pūļi. dienā, pat ziemā. Tomēr janvārī vai februārī bija daudz jaukāk un brīvāk apmeklēt Nacionālo galeriju nekā jūnijā vai jūlijā.
Ja mums nav neierobežoti daudz laika, ir vērts iepriekš iepazīties ar telpu plānu un labi plānot savu apmeklējumu. Uz vietas ir pieejama papīra karte, bet tā ir papildus jāmaksā un sīkākus aprakstus par gleznām istabās neatradīsim.
Virtuālā telpu karte (angļu valodā) atrodama muzeja oficiālajā mājaslapā.
Muzejs ir pielāgots ilgstošiem apmeklējumiem, un dažās telpās ir vietas, kur apsēsties. Pārnēsājamu krēslu var iznomāt informācijas birojā un Sainsbury spārnā.
Cik daudz laika vajadzētu veltīt Nacionālās galerijas apmeklējumam?
Mūsuprāt, vislabāk ir ieplānot divas līdz trīs stundas. Cilvēki, kuriem interesē tikai kolekcijas fragments, var uzreiz doties uz konkrētām telpām un apmeklēt galeriju aptuveni 60-90 minūšu laikā.
Biļetes
Ieeja Nacionālajā galerijā tas ir par brīvu. Par dažām pagaidu izstādēm var būt jāmaksā.
Darba laiks
Muzejs ir atvērts no sestdienas līdz ceturtdienai no 10:00 līdz 18:00 un piektdienās no 10:00 līdz 21:00.
Muzejs slēgts 1. janvārī, bet 24., 25. un 26. decembrī.
Ieeja muzejā
Muzejā ir četras ieejas – trīs no Trafalgāra laukuma (ieeja Sainsbury Wing, galvenā ieeja caur portiku un tā sauktā Getty ieeja labajā pusē) un viena no Pigott izglītības centra ēkas pretējā pusē.
Centrālajai ieejai Trafalgāra laukumā ir jāizmanto kāpnes, bet visas pārējās ir pielāgotas cilvēku ar kustību traucējumiem vajadzībām un nav nepieciešami sliekšņi.
Braukt
Atkarībā no sākuma punkta līdz Nacionālajai galerijai var nokļūt ar kājām vai ar sabiedrisko transportu: metro vai autobusu.
Tuvākā metro stacija galerijas zonā ir Charing Cross, kas apkalpo divas līnijas (Bakerloo Line un Northern Line). Turpat blakus atrodas arī tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacija.
Citas tuvumā esošās stacijas ir: Lesteras laukums (Northern Line un Piccadilly Line), Pikadillī cirks (Bakerloo Line un Piccadilly Line) i Krastmala (Bakerloo Line, Circle Line, District Line un Northern Line).
Vienkāršākais veids, kā pārbaudīt piekļuvi, ir pašvaldības pārvadātāja oficiālajā vietnē vai Google kartēs.
Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
Muzejs ir pielāgots cilvēku ar kustību traucējumiem apmeklējumiem, un katrā stāvā ir lifts. Ja rodas kādas problēmas, varam atsaukties pie kāda no darbiniekiem, kurš labprāt palīdzēs un sniegs informāciju.
