Igaunija ir viena no Ziemeļeiropas valstīm, oficiāli pazīstama kā Igaunijas Republika. To ieskauj milzīgs ūdens daudzums, un tas sastāv no daudzām salām, kā arī no cietzemes. Igaunija ir zemienes valsts, kas robežojas ar Baltijas jūru, Latviju un Krieviju. Visā valstī ir daudz ezeru, upju un mežu.
Senie igauņi Baltijas jūras krastos dzīvoja tūkstošiem gadu. Viņi ir viena no visilgāk apdzīvotajām tautām Eiropas kontinentā. Viņi palika neatkarīgi līdz 1200. gadam, kad tos iekaroja daudzas dažādas impērijas, tostarp Dānija, Vācija, Zviedrija un Krievija.
Jaunajos laikos Igaunija bija spiesta pievienoties Padomju Savienībai 1940. gadā. Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu 1991. gadā Igaunija ieguva brīvību un neatkarību. Igaunija ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004. gada.
Interesanti fakti par Igauniju
Kopējais izmērs: 45 226 km2
Ģeogrāfiskās koordinātas: 59 00 N, 26 00 E.
Pasaules reģions vai kontinents: Eiropa
Kopējā platība: purvains, zemiene. Ziemeļos plakana, dienvidos pauguraina
Zemais ģeogrāfiskais punkts: Baltijas jūra 0 m
Augstākais punkts: Suur Munamagi 318 metri
Klimats: piejūras, mitras, mērenas ziemas, vēsas vasaras
Lielās pilsētas: TALINA (galvaspilsēta) 399 000 (2009), Tartu
Valdības veids: parlamentāra republika
Valodas, kurās runā: igauņu (oficiālā) 67,3%, krievu 29,7%, citas 2,3%, nezināmas 0,7% (2000. g. tautas skaitīšana)
Reliģijas: evaņģēliski luteriskie 13,6%, pareizticīgie 12,8%, citi kristieši (ieskaitot metodistu, septītās dienas adventistu, Romas katoļu, vasarsvētku) 1,4%, nesaistīti 34,1%, citi un nedefinēti 32%, neviena 6, 1% (2000. g. tautas skaitīšana).
Valsts himna vai valsts dziesma: Mu isamaa, mu onn ja room
Igauņu valoda ir cieši saistīta ar somu valodu, taču tā nelīdzinās ne citu Baltijas republiku, Latvijas un Lietuvas valodām, ne krievu valodai.
Apmēram ceturtā daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie.
Galvaspilsēta Tallina ir viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku pilsētām Eiropā, un tūrisms veido 15% no Igaunijas IKP. Ekonomiku veicina inženierzinātnes, pārtikas produkti, metāli, ķīmiskās vielas un koka izstrādājumi.
Vēstures gaitā igauņu virtuvi ietekmējušas daudzas citas tautas, kas valdījušas šajā reģionā – dāņi, vācieši, zviedri, poļi un krievi. Tradicionālie ēdieni ir marinēti zuši un skābēti kāposti ar cūkgaļu.
Igaunija, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem no Baltijas valstīm, neatkarību no Padomju Savienības atguva 1991. gadā. Tā galvenokārt ir plakana valsts Baltijas jūras austrumu piekrastē ar daudziem ezeriem un salām. Liela daļa zemes ir apstrādāta vai apmežota.
Slaveni igauņi
- Kārlis Roberts Jākobsons- rakstnieks, viens no nacionālās atmodas pamatlicējiem Igaunijā
- Frīdrihs Reinholds Kreicvalds - igaunis Mickevičs, igauņu nacionālās eposa "Kalevipoeg" veidotājs:
- Lennarts Meri - rakstnieks, filmu veidotājs, diplomāts un politiķis
- Johans Voldemārs Jansens - Igaunijas himnas autors
- Jaan Kross - rakstnieks, kura darbi ir tulkoti vismaz 20 valodās
- Jākobs Hērts - Igaunijas luterāņu mācītājs,
- Karmena Kasa - igauņu modele