Ainava ir jēdziens, ar kuru jāsaskaras katram no mums, ļoti bieži to lieto ikdienā un definē ar to, ko redzam vai kas patīk.
Tomēr ne visi no mums zina šī vārda izcelsmi un jēdzienu. Šo neviennozīmīgo terminu lieto pētnieki, ģeogrāfi, biologi un cilvēki, kuru darbs ir saistīts ar ģeoloģiju un telpisko plānošanu.
Vispārīgi tas nozīmē dabisko un antropogēno pazīmju kopumu, kas atšķir noteiktu apgabalu. Var teikt, ka tas ir šīs jomas iezīmju kopums. Daudzu cilvēku darbs un simtiem pētniecībā pavadīto stundu rezultātā ainavas ir sadalītas vairākās pamatpazīmēs.
Protams, katrs kontinents un pat valsts ir atšķirīga, tāpēc šo iedalījumu nevar uztvert pārāk burtiski, jo tas vispārina daudzas pazīmes, kas visur pasaulē nedaudz atšķiras.
Tātad mēs iedalām ainavas dabas un kultūras. Dabas ainavas ir tās, kuras cilvēks nav traucējis, ir dabiskas sugas, kuras nav cilvēka pielāgotas, un viss, ko mēs redzam, ir tikai dabas radīts.
Dažreiz cilvēks to nedaudz koriģē, bet nesatur nekādus telpiskus elementus, ko radījis cilvēks.
Kultūras ainava ir pilnībā cilvēka radīta. Ir augi, kas tur dabā nenotiek, reljefs tiek mainīts un pielāgots konkrētiem mērķiem. Ir vairāki kultūrainavu pamattipi.
Pirmā ir lauksaimniecības ainava, šajā gadījumā dabiski augošie augi, galvenokārt koki, ir aizstāti ar aramlaukiem, ganībām un augļu dārziem. Vēl viena ainava ir industriāla ainava, kurā dominē rūpnīcas, raktuves un rūpnīcas.
Pēdējā ainava ir mums labi zināma pilsētas ainava. Mēs tur atrodam daudzdzīvokļu mājas, debesskrāpjus, daudzus ceļus, veikalus un iepirkšanās centrus.
Šī ainava ietver visas lielākās un mazākās Polijas pilsētas. Izšķiram arī primāro ainavu, kas parāda spēju atjaunoties, un bioloģiskais līdzsvars tiek uzturēts bez cilvēka iejaukšanās.
Savukārt izpostītajai ainavai raksturīga ļoti spēcīga urbanizācija, dabas elementu trūkums un ļoti liela degradācija. Ir arī darbības pēc ieguves, kas pazīstamas arī kā darbības pēc ieguves. Tie attiecas uz kalnrūpniecības parādībām un procesiem, kā arī elementiem, kas ir šīs darbības paliekas.
Tie var būt, piemēram, zemes kaudzes, krāteri no atklātajām raktuvēm, tvertnes ar ūdeni, kas tiek izsūknēts ieguves laikā. Pēc kāda laika un ar atbilstošu cilvēka iejaukšanos tās var pakāpeniski pārvērsties par atpūtas zonām un veidot jaunu ainavas elementu.
Tomēr ir ļoti svarīgi, lai katra platība tiktu pareizi no jauna apstrādāta. Meliorācija ir process, kurā tiek atjaunotas bojātās vietas to sākotnējā formā vai dabas vērtībās.
Ir trīs meliorācijas veidi: zemes, ūdens vai ezeru meliorācija. Meliorācija ir process, kura uzdevums ir lietderības un dabas vērtību atjaunošana zemē.
Zemes tehniskā meliorācija sastāv no pareizas reljefa veidošanas, fizikālo īpašību uzlabošanas, ar svaigu augsni piesārņota slāņa atjaunošanas, to nosedzot, un meliorācijas.
Savukārt bioloģiskā meliorācija sastāv no augsnes sacietēšanas un uzaršanas, pareizas mēslošanas un augu ievešanas, kas veido biezu humusa slāni.
Šāda veida aktivitātēs ietilpst arī apmežošana. Savukārt ūdens meliorācija sastāv no tīra ūdens pieplūdes palielināšanas, pielipšanas un upju maršrutu regulēšanas.
Ūdeņu sākotnējās funkcijas atjaunošana ietver arī zivju sugu un zooplanktona introducēšanu. Gruntsūdeņu rekultivācija sastāv no caurlaidīgā slāņa attīrīšanas, piesārņojošo vielu izolēšanas ar speciālām barjerām, piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu un izmantošanas veida maiņu.
Ezeru rekultivācija ir vēl viens ļoti svarīgs process eitrofikēto ezeru ūdens kvalitātes uzlabošanai.
Metodes, kas ietver šo procesu, ietver zilaļģu koloniju iznīcināšanu, rezervuārā uzkrāto organisko vielu izvadīšanu, gaisa padevi ar slāni apakšā, kas palielina ūdens oksigenāciju un samazina fitoplanktona augšanu.
Šajos procesos ietilpst arī biomanipulācija un mangle. Frēzēšana paredz nogulumu izņemšanu no grunts ar speciālām ierīcēm, bet biomanipulācija ietver plēsīgo zivju sugu ievadīšanu ūdenī, kas ēd zivju populācijas, kas ēd planktonu, kas novērš ziedēšanu un uzlabo skābekļa apstākļus ezerā.
Ainava un vide ir neaizstājami cilvēka dzīves elementi. Augi ir ne tikai jauka dekorācija, bet arī ķēde ekosistēmā. Atcerēsimies par to un rūpēsimies par apkārtējo vidi, lai varētu saglabāties dabas līdzsvars. Jebkura novirze ātri ietekmē arī mūsu dzīvi un veselību.
Bez īpašām izmaiņām mūsu planētas stāvoklis var ātri pasliktināties un līdz ar to arī tās iedzīvotāju veselība un dzīve. Pateicoties augiem, mēs varam iegūt tīru gaisu, bez kura dzīve uz zemes nebūtu iespējama.
Atcerieties par to, šķirojiet atkritumus, mēģiniet būt ekoloģiski un izglītojiet citus, lai tie nebojātu vidi. Tas viss var ietekmēt mūsu un mūsu bērnu dzīves kvalitāti, un tas neapšaubāmi būs pārmaiņas uz labo pusi.