Paleozoja laikmets (vai paleozoja) ir jēdziens, ko var aplūkot divās nozīmēs. Ģeohronoloģiskā ziņā tas ir vecākais farerozoja laikmets, savukārt hronostratigrāfiskā nozīmē tas ir zemākais farerozoja laikmets. Šeit ir jautri fakti, pārsteidzoša informācija un fakti par paleozoja laikmetu.
1. orogēnas kustības
Orogēnās kustības šajā periodā galvenokārt bija Kaledonijas un Hercīna kustības. Līdz mūsdienām tie ir atstāti aiz muguras, cita starpā, Skandināvijas kalni, Sventokrzyskie kalni un Sudetas.
2. Akmens sāls gultas
Akmens sāls atradnes, kas atrodas mūsdienu Polijā, nāk no paleozoja laikmeta. Tie atrodas, cita starpā Inowrocław un Kłodawa apkaimē Kujawy.
3. Kaļķakmens ieži
Paleozoja laikmetā attīstījās kaļķakmens veidošanās. Šis iežu veids cita starpā sastāv no augu un dzīvnieku fosilijas. Tie ir sastopami arī Polijā, tostarp Mazpolijas vojevodistē.
4. Karbona klimatiskie apstākļi
Karbona periodā mūsdienu Polijas klimatiskos apstākļus varētu salīdzināt ar tiem, kas pastāv ekvatoriālajā zonā. Šis periods lielā mērā ir saistīts ar akmeņogļu atradņu veidošanos.
5. Bioloģija karbonādos
Ogleklī dominēja abinieki. Bija arī, cita starpā kukaiņi, vēžveidīgie, papardes un milzīgi purvi.
6. Kembrija fauna
Kembrija periodā papildus sūkļiem un posmkājiem parādījās pirmais akords ar nosaukumu Cathaymyrus.
7. Gaiss kembrijā
Kembrija periodā gaisa sastāvs būtiski atšķīrās no tā, kāds mums ir šodien. Tajā laikā skābekļa saturs bija aptuveni 10% no pašreizējā skābekļa satura atmosfērā, kas cita starpā izraisīja par tādu, nevis citu organismu klātbūtni.
8. Hercīna oroģenēze
Hercinijas Orogenijas laikā mūsdienu Polijā radās daudzi granīta masīvi, tostarp Tatru, Kudovska un Karkonoszes kalnos.
9. Rinofīti
Pirmie sauszemes augi, ko sauc par rinofītiem, parādījās Silūra periodā. Taču šīs veģetācijas attīstība notiek vēlāk, devona laikmetā.
10. Permas fauna
Pirms lielās izzušanas pēdējā paleozoiskā perioda, permas beigās, parādījās jaunas dzīvnieku sugas, t.sk. zīdītājiem līdzīgi rāpuļi vai kotilozauri.