Brūnais lācis ir plēsējs, kas sastopams Āzijā, Ziemeļamerikā un Ziemeļeiropā. Lai arī kultūrā lāči nereti tiek attēloti kā maigi un neveikli radījumi, tie ir ļoti bīstami cilvēkiem un daudz labāk tos apbrīnot no attāluma.
1. Brūnie lāči ēd visu, ko vien var atrast, un medī. Tajos ietilpst sēnes, sēklas, putnu olas, sliekas, mazie meža dzīvnieki, gliemeži un zivis. Protams, viņi arī mīl medu.
2. Lāču skolas tika organizētas Polijā sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā gadsimtā. Smorgon akadēmija, kas atradās mūsdienu Baltkrievijā, bija centrs, kurā čigāni apmācīja šos dzīvniekus.
3. Atšķirībā no vairuma zīdītāju, lāči spēj atpazīt krāsas. Dabā nekas nenotiek bez iemesla. Lāči atpazīst krāsas, jo tie barojas ar augļiem, un šī spēja ļauj tos viegli atrast lapās un zālē.
4. Lāčiem ir labāka oža nekā cilvēkiem, un pat labāk nekā suņiem. Sakarā ar to, ka viņiem šī maņa ir labi attīstīta, viņi var sazināties savā starpā smaržu līmenī.
5. Brūnie lāči var pāroties un vairoties ar polārlāčiem, un zinātnieki laiku pa laikam novēro abu sugu hibrīdus.
6. Pieaugušie brūno lāču tēviņi sver līdz 800 kilogramiem, bet to mātītes par aptuveni 500 kilogramiem mazāk.
7. Lāču mātītes grūtniecība ilgst astoņus mēnešus un beidzas ar divu vai trīs mazuļu piedzimšanu. Interesanti, ka dzemdības notiek lāča ziemas guļas laikā.
8. Mazie lācīši pirmās dzīves nedēļas burtiski pavada uz savu māti. Tad tie ir tik neaizsargāti, ka cieši ielīst tās kažokā, lai nesaskartos ar auksto zemi. Pateicoties šai aizsardzībai, viņi spēj izdzīvot.
9. Lairi ir lāči alās, kur lāči iekrīt ziemas miegā. Tā kā ziemas vairs nav tik bargas kā agrāk, lāčiem mūsdienās ir problēmas iekrist ziemas miegā, un, ja tas izdodas, tie mostas pārāk agri.
10. Lai iezīmētu savu teritoriju, lāči noskrāpē koku mizu, tad ripinās urīnā un berzējas pret kailajiem kokiem.