Palanga (Lietuva) - apskates vietas, pieminekļi un tūrisma objekti

Satura rādītājs:

Anonim

Kamēr Klaipēda ir lielākā pilsēta Lietuvas Baltijas jūras krastā, Palanga ir populārākais kūrorts. Katru vasaru šeit atpūšas tūkstošiem lietuviešu un viesu no citām valstīm. Vai pašā pilsētiņā ir kaut kas tāds, kas varētu interesēt tūristu no Polijas? Protams!

Īsa pilsētas vēsture

Grūti pateikt, no kurienes tas nāk vārds Palanga. Pēc valodnieku domām tas nāk no seniem laikiem palas apzīmējot purvi. Iedzīvotāji tomēr viņi uzstāj uz vārdu palange tas ir palodze, argumentējot, ka iepriekšējo plūdu laikā ūdens līmenis sasniedzis līdz pat māju logiem. Tomēr mēs noteikti varam teikt, ka šāda apmetne pirmo reizi pieminēta 12. gadsimtā.

Savas atrašanās vietas dēļ Palanga bija Teitoņu uzbrukumu mērķis, un pēc ordeņa varas sagraušanas kļuva par vienu no nozīmīgākajām Lietuvas ostām Baltijas jūrā. Pilsēta saņēma daudzas privilēģijas un ļoti strauji attīstījās līdz pat Ziemeļu karam, kad osta tika nodedzināta. Saskaņā ar vietējiem stāstiem, tās atliekas šodien atrodas jūras gultnē. Taču deviņpadsmitā gadsimta avotos ir rakstīts, ka pirms divsimt gadiem tika apskatītas ostas paliekas Sventas upes grīvā (šodien atrodas pilsētas administratīvajās robežās). Palanga bija kritusi pagrimumā, un šķita, ka nekas vairs nespēs tai atjaunot savu agrāko krāšņumu. Taču negaidīti apmetne sāka darboties kā moderns kūrorts, un 1824. gadā pilsētu iegādājās Tiškeviču ģimene. Viņš bija šeit, cita starpā Ādams Mickevičs (dzejnieks ieradās pirmajā kūrorta attīstības periodā un alternatīvu trūkuma dēļ dzīvoja īrētā kotedžā). Pilsētas attīstība piesaistīja arī citus māksliniekus, un Palanga tika saukta "Baltijas Zakopane".

Šeit viņš jutās īpaši ērti Vladislavs Reimontskurš vēstulēs minēja, ka šajā pilsētā viņš raksta "Chłopów" ārkārtīgi ātri. Palanga arī iedvesmoja Staņislavs Vitkevičska viņš pat gleznojis "Treniņš pie jūras" ja "Drāma Palangas krastā".

Tāpat kā tuvējā Klaipēdā, šeit dominēja kontrabanda. Tā noteikti bija ierasta parādība, jo viņi to pat pamanīja "Polijas Karalistes un citu slāvu valstu ģeogrāfiskās vārdnīcas" autori rakstot: "Vietējie iedzīvotāji pastāvīgi masveidā ieved preču kontrabandu". Šeit tirgoja arī dzintaru. Palanga bija nozīmīga pilsēta arī lielāko poļu sacelšanos laikā. Gan 1831., gan 1863. gadā tika mēģināts ievest ieročus dziļi valstī, taču katru reizi bez panākumiem. Pēc Pirmā pasaules kara kūrorts kļuva par Lietuvas valsts sastāvdaļu. Lai gan poļi pārstāja te braukt, viņu vietā stājās lietuvieši. Padomju okupācijas laikā piejūras kūrortu kuplā skaitā apmeklēja sociālistu aktīvisti (tostarp Leonīds Brežņevs). Mūsdienās šajā labiekārtotajā pilsētiņā mitinās daudzi Lietuvas, Polijas un citu kaimiņvalstu iedzīvotāji.

Palangas pieminekļi

Pilsēta ir tipisks kūrorts ar tradīcijām, kas arhitektoniski atgādina Latvijas Jūrmalu. Jāatzīst gan, ka, neskatoties uz ikgadējo tūristu invāziju, tā ir kārtīga un tīra. Pēc sezonas Palangā kļūst daudz mierīgāks un klusāks, un pludmales ir tukšas. Apmeklējot pilsētu, ir vērts redzēt:

Bijušās kūrorta koka ēkas

Jāatzīst, ka no deviņpadsmitā gadsimta raksturīgās arhitektūras nav daudz, bet mēs varam redzēt piem. vecā aptieka (Vytauto 33). Acīmredzot tieši šeit tika izgudrota slavenā lietuviešu tinktūra "999".. Farmaceits, kurš dzīvoja šajā ēkā, bija zaudējis savu veselību un īpašumu, meklējot perfektu tinktūru. Testamentā viņš sievai atstāja garu un… slavenā Lietuvas Trojas zirga recepti.

Tajā pašā ielā (Basanaviciusa un Vytauto stūris) atrodas bijušais kurhauzs, t.i., koka spa nams. Pirms pils celtniecības šeit dzīvoja grāfs Tiškevičs, kurš pēc tam to nodeva pacientiem. Vērts apskatīt arī dažas koka villas, kurās atrodas kādreizējie un tagadējie viesu nami pacientiem.

Botāniskais parks (Palangos miesto botanikos parkas)

Jāatzīst, ka, salīdzinot ar daudziem parkiem un botāniskajiem dārziem, šis tiešām ir iespaidīgs. Lielākoties tāpēc gar šejienes dabiski augošo priežu mežu ved daudzas takas. Koki nozāģēti tikai vietā, kur celta Tiškeviča pils, atlikušās priedes aug vēl šodien. Arhitekts beigās izveidotais parks Edvards Andrē centās saglabāt piekrastes meža dabisko izskatu un savu uzdevumu viņš izpildīja izcili. Viena no slavenākajām vietām mežā ir Birutas kalns (Birutės kalnas). Saskaņā ar leģendu, šeit atradās pagānu templis, kurā dzīvoja skaistā Vajdelotka Biruta. Tas patika Lietuvas princim Kiejstutam, kurš, neskatoties uz jaunavības solījumu, meiteni nolaupīja un piespieda precēties. Kā jau katrā leģendā, arī šajā ir kāds patiesības grauds – patiesi, hercogam Kiejstutam bija sieva ar šādu vārdu, vēlākā hercoga Vitolda māte.

Mūsdienās kalnā atrodas neliela kapliča, un tās pakājē atrodas Tiškeviču ģimenes celtā Lurdas Dievmātes grota. Vēl viens interesants parka elements ir raksturīgais pils priekšā Kristus figūra ar izstieptām rokām. Runā, ka tās autors bijis Bertels Torvaldsens, taču tiešu pierādījumu tam nav. Diemžēl skulptūru iznīcināja padomju varaun tas, ko mēs varam skatīties šodien, ir tikai tā uzticamā rekonstrukcija.

Vēl viena interesanta skulptūra ir šī Egles figūra, čūsku karaliene - lietuviešu leģendu tēls, kurš, pēc leģendas, apprecējās un iemīlēja milzu čūsku, un pēc savas traģiskās nāves dievi viņu pārvērta par koku.

Tiškeviča pils un Dzintara muzejs (Palangos gintaro muziejus)

Ideja par pils celtniecību šeit radās 19. gadsimta beigās. Palangas īpašnieks grāfs Feliks Tiškevičs šim nolūkam uzaicināja vācu arhitektu Feliksu Švehtenu. Pirmkārt, teritorija tika pārveidota - rokot dīķi, tika uzcelts kalns, uz kura tas bija uzaudzis neorenesanses divstāvu ēka. Neskatoties uz bojājumiem rezidence pārdzīvoja Pirmo pasaules karu. Pils palika nacionalizēta pēc Otrā pasaules kara. Tiškeviču ģimene to atguva 90. gados, taču tika nolemts ēku nodot pilsētai.

Interesanti, ka pilī sāka pulcēties rezidences dibinātājs Feliks Tiškevičs dzintara kolekcija. Šodien muzejs var lepoties viena no lielākajām šī skaistā dekoratīvā materiāla kolekcijām. Lai gan izstāde nav tik moderna kā Dzintara muzejā Gdaņskā, savākto ieslēgumu skaits ir patiešām satriecošs! Pils pirmais stāvs ir aizņemts vēstures izstāde, kas iepazīstina ar Tiškeviču dzimtas vēsturi. Ir vērts apmeklēt arī labi aprīkoto muzeja veikalu. Muzejs ir atvērts sezonas laikā no otrdienas līdz svētdienai no 10.00 līdz 20.00 (svētdienās un svētku dienās līdz 19.00) un ārpus sezonas no 10.00 līdz 17.00 (svētdienās un svētku dienās līdz 16.00). Ieejas biļetes maksā 2,32 € (1,16 € samazināts, bērniem ieeja bez maksas).

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca

Celta 1897-1907 neoromānikas stilā. Tas aizstāja vecāku koka templi.

Piestātne

Salīdzinoši jauna betona konstrukcija nomainīja veco koka molu, ko 1998. gadā nopostīja vētras.