Uzziniet interesantu informāciju par Ukrainu un tajā pašā laikā izbaudiet daudzus faktus, niekus un informāciju, kas ir lieliski piemērota bērniem.
Ukrainā ir daudz dabisko minerālu, kā arī bagātīgas lauksaimniecības zemes. Vēstures gaitā tas ir bijis daudzu kultūru cīņas centrs par šīs teritorijas pārņemšanu. Piekļuve Melnajai jūrai ir padarījusi to par svarīgu Krievijas teritoriju. Tā robežojas ar Krieviju, Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Baltkrieviju, Moldovu un Rumāniju. Dienvidos atrodas Krimas kalni.
Valsts ir otrā lielākā valsts Eiropā pēc Krievijas, bet lielākā, kas pilnībā atrodas Eiropā.
Ukraina ieguva neatkarību 1991. gadā pēc Padomju Savienības sabrukuma. Lielākā daļa Ukrainas ir plakana un mežaina, un kalni atrodas rietumos.
Lasiet par Ukrainas lielumu, robežām, valodu, iedzīvotājiem, valūtu, dabas resursiem, kalniem, dabu, vēsturi, virtuvi un daudz ko citu.
Pamata fakti
- Iedzīvotāju skaits: 45 000 000 cilvēku
- Galvaspilsēta: Kijeva, 2 900 000 cilvēku
- Valoda: ukraiņu, krievu, rumāņu, poļu, ungāru
- Reliģija: ukraiņu pareizticīgo, ukraiņu katoļu, protestantu, ebreju
- Valūta: grivna
- Platība: 603 700 km2
- Dzīves ilgums: 68 gadi
Pirmie zināmie cilvēki, kas dzīvoja šajā apgabalā, ko sauc par Ukrainu, bija nomadi, kas ieradās pirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras: skiti, kimerieši, goti un sarmati. Tie bija tirgotāji un kolonisti, kurus pazina gan romieši, gan grieķi.
Nosaukums Ukraina sākotnēji nozīmē "pierobeža" vai "reģions". Angļu valodā "The Ukraine" (Ukraina) tika izmantota kā forma, ko tagad sauc vienkārši par "Ukraine".
Ukrainai ir sauszemes robežas ar 7 valstīm, Krieviju, Baltkrieviju, Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju, Moldovu un Ungāriju.
Ukrainas oficiālā valoda ir ukraiņu valoda, kas dominē rietumu un centrālajās pilsētās un daudzos lauku apvidos. Lielākā daļa ukraiņu pamatiedzīvotāju zina krievu valodu kā otro valodu. Krievu valoda ir visizplatītākā valoda austrumu un dienvidu pilsētās.
Ukrainas galvaspilsēta ir Kijeva, kurā dzīvo vairāk nekā 2,9 miljoni cilvēku.
Ukrainā ir daudz interesantu dzīvnieku, tostarp lūši, vilki, mežacūkas, brūnie lāči, bebri, ūdri, kāmji un baloži. Karpas, plauži un sams ir izplatītas zivju sugas, savukārt lielie baltie pelikāni ir vietējās sugas dienvidrietumu apgabalos.
Futbols ir populārākais sporta veids Ukrainā, divas veiksmīgākās klubu komandas ir konkurentes FC Dynamo Kijev un FC Shakhtar Doņeckas. Ukraina kopā ar Poliju bija viena no Euro 2012 rīkotājām.
Ukraiņu brāļi Vitālijs un Vladimirs Kļičko piederēja pasaules klases boksa tituliem.
Tajos ietilpst tradicionālie ukraiņu ēdieni pelmeņi, borščs un slaveni galvaspilsētas īpašie ēdieni, piemēram, vistas gaļa vai Kijevas deserts.
Pirmais pasaules karš apvienojumā ar Krievijas revolūciju iznīcināja gan Habsburgu impēriju, gan Krievijas impēriju. Toreiz ukraiņi pasludināja neatkarību un 1918. gadā nodibināja Ukrainas nacionālo republiku, ievēlot prezidentu. Taču 1919. gadā viņi formāli saistīja Rietumukrainu ar jauno republiku, un
Ukrainas augstākais punkts ir Hora Hoverla 2061 metra augstumā, kas atrodas Karpatu kalnos. Vienīgās pārējās kalnu grēdas ir Krimas kalni dienvidos. Ukrainas centrālā sirds ir liela, plakana, sniega bagāta teritorija, ko sauc par stepi.
Ukraina kļuva par neatkarīgu valsti 1991. gada 24. augustā pēc Padomju Savienības sabrukuma.
2011. gadā Ukraina bija trešā lielākā graudu eksportētāja pasaulē un tika dēvēta par Padomju Savienības maizes grozu. Valstī ir arī lielas dabas resursu, tostarp dzelzs, ogļu, gāzes, naftas, mangāna un citu metālu, atradnes.
Ukrainas valūta ir grivna.
Smagākā avārija atomelektrostacijā pasaulē, Černobiļas atomelektrostacijas katastrofa 1986.gadā, notika nu jau pamestajā Ukrainas pilsētā Pripjatā.