Pēdējos gados t.s ģenētiski modificēti organismi. Cilvēkus pārņēma plaši izplatītas bažas par to, vai pārtika, ko viņi ēd, nav nejauši pārveidota, un veikalos uz gaļas un dārzeņiem parādījās īpašas uzlīmes ar uzrakstu "nav ĢMO".
Šis plaši pazīstamais saīsinājums ir atvasināts no angļu valodas frāzes "ģenētiski modificēts organisms", kas nozīmē, ka konkrētā organisma gēni ir mainīti, ko pieļāva augsti attīstīta gēnu inženierija. Organismu gēni tiek mainīti, lai radītu jaunas vai izmainītas fizioloģiskas īpašības, kas dabā nenotiek.
Zinātniskajā pasaulē tā nav pilnīgi jauna tēma. Pirmā organisma ģenētiskā modifikācija tika veikta 1973. gadā. Pirmie izmēģinājumi attiecās uz tabaku un tomātiem. Sarkano dārzeņu gadījumā ir mēģināts samazināt par tomātu nogatavošanos un mīkstināšanu atbildīgā gēna aktivitāti.
Vai ģenētiski modificētie produkti ir bīstami veselībai un, izvēloties pārtiku veikalā, jāmeklē tikai dabīgi produkti ar uzlīmi? Ap ĢMO ir daudz mītu un sazvērestības teoriju. Cilvēki ir nobažījušies par ģenētisko modifikāciju, jo tā joprojām ir noslēpums.
Kā vispār ir iespējams, ka zinātnieki var modificēt ģenētisko kodu? Ir dabiski, ka cilvēki baidās no kaut kā viņiem nezināma un nesaprotama.
Vai ĢMO ir droši veselībai?
Neskatoties uz pieaugošo negatīvo viedokli par ģenētiski modificētiem organismiem, atbildi uz šo jautājumu ir vērts meklēt arī uzticamākos avotos. Par šo tēmu var atrast diezgan daudz vērtīgas informācijas dažādās zinātniskās publikācijās.
Izrādās, ka ģenētiskajām modifikācijām nav kaitīgas ietekmes uz mūsu veselību. Turklāt dažas modifikācijas ļauj iegūt produktus ar labākām veselības īpašībām.
Kā piemēru var minēt modificēto Iedzimto kartupeli, kas cepšanas laikā rada mazāk kancerogēnu vielu nekā tradicionālajos kartupeļos. Gēnu inženieri zina, ko viņi dara. Galu galā zinātnieki veic simtiem pārbaužu un testu, pirms ļauj pētījuma objektam iziet ārpus laboratorijas sienām.
Ģenētiskā modifikācija ir paredzēta, lai uzlabotu produktu, bet ne par katru cenu. Ja šāda veida produkti nodarītu kādu kaitējumu veselībai, tie noteikti netiktu atļauti pārdošanā.
ĢMO ir pastāvējuši vienmēr
Patiesībā pārtika ir ģenētiski modificēta gadsimtiem ilgi, taču neviens par to nezināja. Agrāk cilvēki, kas veica eksperimentus dažādu augu vai dzīvnieku sugu krustošanas veidā, nezināja, ka tie arī kaut kādā veidā traucē organismu ģenētisko kodu.
Dabā šāda veida krustvārdu mīklas nenotiek. Patiesībā neviens no pārtikas produktiem, ko mēs ēdam, nav gluži līdzīgs viņu savvaļas senčiem. Cilvēki jau pirms gadsimtiem iejaucās dabā, piemēram, kultivējot un atlasot noteiktus augu veidus.
Daudzi zināmie augļi un dārzeņi dabā nekad spontāni nerastos. Kā piemēru var minēt zemenes, kas izveidotas, krustojot divu veidu meža zemenes, kas nākušas no diviem dažādiem kontinentiem. Gēnu inženierija ir tikai vēl viens, apzinātāks solis konkrētu produktu uzlabošanā. Mums nevajadzētu no tā baidīties, bet tikai gūt labumu no gūtajiem zinātnes un tehnoloģijas sasniegumiem.
Kāpēc mēs tik ļoti baidāmies no ĢMO?
Atbilde uz šo jautājumu ir ļoti vienkārša: mediji un prese mūs ir piemānījuši, baidoties no ģenētiski modificētas pārtikas. Cik daudz virsrakstu mūs brīdina par ĢMO? Cik televīzijas programmu ir uzrakstītas par šīs tēmas bīstamību?
Daudz par daudz. Tomēr lielākā daļa zinātnieku atspēko šo mītu un uzskata, ka gēnu inženierija ir precīzs un drošs instruments biotehnoloģijā. Taču šādi viedokļi cilvēkus nesasniedz. Diez vai kāds sniedzas pēc zinātniskām publikācijām vai šīs jomas eksperta viedokļa.
Plašsaziņas līdzekļos par šo lietu var dzirdēt pārsvarā negatīvus komentārus. Ir dabiski, ka ikviens, kas ir aculiecinieks pašreizējai ĢMO kampaņai, nevēlēsies patērēt šāda veida produktus. Bailes par veselību cilvēkā ir dziļi iesakņojušās.
Un tas ir pareizi, taču dzirdētajam vienmēr vajadzētu pieiet ar attālumu un mēģināt iegūt viedokļus no dažādiem, uzticamākiem avotiem. Kur iegūt patiesu un uzticamu informāciju? Vislabāk aprunāties ar kādu, kas to prot – biotehnologu vai gēnu inženieri.
Tomēr šī nav ļoti liela cilvēku grupa, tāpēc varat sniegties arī pēc viņu izdevumiem vai grāmatām. Marcina Rutkeviča grāmata “Monšatanas valstībā. ĢMO, glutēns un vakcīnas”. Autore interesantā veidā ar pamatotiem argumentiem atspēko kaitīgos mītus par ĢMO.
Ir vērts izlasīt un tikai tad spriest, vai tiešām ģenētiski modificētie organismi ir tik slikti, kā tos mēdza prezentēt medijos.