Pēdējos gados daudz runāts par ekoloģiju un vides aizsardzību. Ar to ikdienā ar to nodarbojas arī arvien vairāk ekoloģisko fondu un organizāciju. Viena no problēmām, kas saistīta ar pastāvīgu dabas vides iznīcināšanu, ir ozona cauruma palielināšanās un līdz ar to arī globālā sasilšana.
Kas īsti ir noslēpumaini skanošais ozona caurums? Lai saprastu, par ko ir runa, ir jāzina Zemes atmosfēras pamatstruktūra. Mūsu planētu ieskauj gāzveida apvalks, ko pievelk Zemes gravitācija. Šis pārklājums ir sadalīts vairākos slāņos, no kuriem katrs ir atbildīgs par citu uzdevumu.
Saistībā ar ozona caurumu ir svarīgi iepazīties ar atmosfēras daļu, ko sauc par stratosfēru. Tas ir otrais gāzu slānis, skaitot no Zemes virsmas, kas atbild par temperatūras inversiju, t.i., siltuma pārnesi. To lielākoties veido ozona slānis. Ozons ļoti labi absorbē ultravioleto starojumu, kas uz mūsu planētu nonāk no saules.
Tādā veidā tas pasargā Zemi no pārkaršanas un lielu elektromagnētiskā starojuma devu kaitīgās ietekmes. Ozonu galvenokārt ražo zemu un vidējo platuma grādu apgabalos. Stabu tuvumā tā ir ļoti maz, kas nozīmē, ka tieši tur atrodas t.s ozona caurumi.
Papildu nelabvēlīgs faktors, kas veicina ozona caurumu paplašināšanos, ir kaitīgo vielu klātbūtne gaisā, kas ļoti ilgu laiku nokļūst stratosfērā. Ozona slāņa trūkumi cita starpā ir: vulkāniskie pelni, raķešu izgarojumi un īpaši bīstami freoni.
Cilvēka darbība un ozona caurums
Lielākais un kaitīgākais ozona slāni iznīcinošais faktors bija lielā freonu emisija atmosfērā. Freoni ir īpaša hlorogļūdeņražu un fluorogļūdeņražu grupa, ko izmanto kā darba šķidrumus ledusskapjos, kā nesējgāzi aerosolos un putu polimēru ražošanā.
Jau pagājušā gadsimta 70. gados tika veikti pētījumi, lai pierādītu, ka CFC iznīcina svarīgu stratosfēras daļu. Diemžēl tikai 90. gados, kad ozona caurums ievērojami paplašinājās, freonu kaitīgums pasaulē tika atzīts un pamazām izņemts no tirgus, un ražošana tika pārtraukta.
Vairāku gadu desmitu laikā tie nodarījuši daudz postījumu, taču, pēc zinātnieku domām, ozona slānis spēj atjaunoties pat līdz 2060. gadam. Protams, šī ir optimistiska prognoze, jo citu siltumnīcefekta gāzu emisijas ir daudz zemākas nekā šobrīd.
Globālā sasilšana - kas mūs apdraud?
Sakarā ar apturēto freonu emisiju un provizoriskajām prognozēm par mūsu stratosfēras stāvokļa uzlabošanos, ir cerība, ka ozona slānis patiešām atjaunosies. Pretējā gadījumā Zeme būtu ļoti apdraudēta. Ozons absorbē milzīgu daudzumu kaitīgā ultravioletā starojuma no saules.
Daļa no šī starojuma ir ļoti bīstama dzīviem organismiem, īpaši lielos daudzumos. Pārāk liela elektromagnētiskā starojuma iedarbība var izraisīt smagus apdegumus, kā arī bīstamas ģenētiskas mutācijas – cilvēkiem un dzīvniekiem tas var izraisīt vēzi.
Globālās sasilšanas jēdziens ir arī cieši saistīts ar ozona cauruma paplašināšanos. Tas ir Zemes atmosfēras vidējās temperatūras paaugstināšanās tuvu Zemes virsmai. Globālā sasilšana jau šodien ir skaidri redzama, un globālās organizācijas izsauc trauksmi. Daudzviet valda sausums, kas rada daudzas ekonomiskas problēmas.
Ja ozona caurums turpinās augt, sekas var būt katastrofālas. Ar ko mēs saskaramies? Precīzi paredzēt nav iespējams, taču Zemes iedzīvotājus var apdraudēt milzīgi plūdi, kas saistīti ar ledāju kušanu, šausmīgs sausums un līdz ar to arī bads.
Var būt arī ārkārtīgi bīstamas laikapstākļu parādības, kuras nav viegli paredzēt. Pagaidām ir tikai nelielas globālās sasilšanas pazīmes, taču tām vajadzētu būt satraucošām. Pretēji šķietamajam ozona caurums ir daudz nopietnāka problēma, nekā mēs varētu domāt.
Kā novērst ozona caurumu paplašināšanos?
Zemes atmosfēras temperatūra paaugstinās ne tikai freonu emisijas dēļ. Lielu ieguldījumu šajā procesā dod arī citas siltumnīcefekta gāzes, jo īpaši oglekļa dioksīds, kas tiek emitēts milzīgos daudzumos. Sakarā ar pieaugošo neatkarīgo mehānisko transportlīdzekļu skaitu un milzīgo rūpniecisko gāzu emisiju, Zemes atmosfēras temperatūra turpina paaugstināties.
Ko vidusmēra iedzīvotājs var darīt vides labā? Nu, nav daudz, bet tas vienmēr ir pūļu vērts. Ja iespējams, dažreiz automašīnas vietā varat izvēlēties velosipēdu vai pilsētas transportu. Varat arī šķirot atkritumus, lai vairāk no tiem tiktu pārstrādāti, tādējādi rūpnīcas radīs vismaz nedaudz mazāk siltumnīcefekta gāzu.
Uz to ir vērts pierunāt arī savus tuviniekus un draugus, lai arī viņi vismaz šādā veidā cenšas palīdzēt mūsu planētai. Taču šajā situācijā svarīgākais ir tas, ka bez pilsoņiem šajā virzienā soļus sper arī vairuma valstu valdības. Jo īpaši lielo, augsti attīstīto valstu varas iestādēm būtu jāsāk nopietni uztvert globālās sasilšanas problēmu un juridiski regulēt izdalīto gāzu daudzumu, lai novērstu traģisko globālo sasilšanu.