Mūsdienās, iespējams, visi no mums lietojam internetu. Mums tas ir vajadzīgs skolai vai darbam, taču tas mums ir arī ļoti svarīgs izklaides avots.
Daudzi no mums nevar iedomāties dzīvi bez tā. Tomēr izrādās, ka mēs par viņu nezinām tik daudz, cik gribētos. Izlasi šos interesantos faktus par internetu un pārbaudi, vai tos jau zini!
1. Kad parādījās emocijzīmes?
Mūsdienās emocijzīmes mēs izmantojam ļoti daudz, un mums to ir milzīgs daudzums. Bet no kurienes viņi radās? Tie tika izveidoti pirms vairāk nekā 30 gadiem, un pirmā emocijzīme, kas tika izmantota, bija smaids. To izmantoja Skots Fālmans, datorzinātnieks, kurš 1982. gadā nosūtīja tieši šādu ziņojumu. Kopš tā laika ir sākuši parādīties arvien vairāk jaunu emocijzīmju. Mums jau ir daudz to, un daudzi no mums nevar iedomāties ziņu sūtīšanu, neizmantojot tos. Turklāt, ja mēs tos neizmantojam, kādam var šķist, ka mēs uz tiem esam aizvainoti!
2. Cik videoklipu ir pakalpojumā YouTube?
Izrādās, ka mēs tos visus nekad nevarēsim redzēt. Katru minūti vietnē parādās pat 100 stundas jaunu materiālu. Tāpēc nav iespējams visu redzēt reāllaikā. Turklāt, ja mēs vēlētos redzēt tajā pievienotās lietas vienā dienā, mums būtu jāsēž pie datora pat 116 gadus!
3. Kāda bija pirmā vietne?
To izveidoja CERN centrs Šveicē. Šobrīd tajā var ieiet un apskatīties, kā internets izskatījās pašā sākumā. Ilgu laiku tas nebija pieejams, taču nesen IT speciālistiem izdevās to atgūt un restartēt. Šobrīd tajā var iekļūt ikviens un to noteikti ir vērts darīt! Šī ir īsta vēstures daļa.
4. Kur ir ātrākais internets?
Izrādās, ka pasaulē ātrākais internets ir atrodams Everesta virsotnē. Šis tīkls darbosies visu laiku un pat pašā augšā. Bet vai ir vērts kāpt augstākajā kalnā pasaulē, lai izmantotu ātrgaitas interneta priekšrocības?
5. Kā tika izveidota tīmekļa kamera?
Pirmā tīmekļa kamera tika izveidota 1991. gadā, kas ir salīdzinoši nesen. Tas tika uzstādīts blakus kafijas automātam Kembridžas Universitātē. Tas bija paredzēts, lai iestādes darbinieki varētu redzēt, vai viņu kafija ir gatava. Šādas tīmekļa kameras kvalitāte nebija tā labākā, taču varēja redzēt, vai dzēriens ir pagatavots. Nesen šī ierīce tika pārdota interneta izsolē. Tā cena bija pat 17 tūkst. zloti.
6. Cik cilvēku izmanto internetu?
Šķiet, ka tagad ikvienam ir piekļuve internetam. Patiesība ir tāda, ka to izmanto aptuveni 3 miljardi cilvēku jeb puse cilvēku pasaulē. Izrādās arī, ka lielākā daļa šo cilvēku izmanto mobilo internetu, t.i., to, kas ir mūsu tālruņos vai planšetdatoros. Tomēr ne visiem ir pieejams internets, un tas ir mīts. Neraugoties uz milzīgajiem tehnoloģiju sasniegumiem, joprojām ir valstis, kuras ir pilnībā atdalītas no šīs tehnoloģijas. Vēl jo vairāk, ir arī tādi, kas nemaz nevēlas piekļūt internetam!
7. Kas ir interneta atslēga?
Tā ir septiņiem cilvēkiem visā pasaulē. Šīs ir kartes, kurās ir īpašs kods, kas ļauj atiestatīt internetu. Protams, cilvēki, kuriem ir šādas atslēgas, ir rūpīgi atlasīti un noteikti nav doti nevienam. Bet kāpēc kaut kas tāds patiesībā tika izveidots? Tā ir tehnoloģija, kas var būt noderīga globāla hakeru uzbrukuma gadījumā. Šajā gadījumā uz ASV militāro bāzi tiks izsaukti septiņi cilvēki. Viņi aktivizē savas kartes, kas izslēgs internetu. Protams, vēlāk visu varēs pārbūvēt.
8. No kurienes radās reklāma internetā?
Mūsdienās droši vien visi ir nervozi par reklāmu internetā. Bet kāds ir viņu stāsts? Pirmais šāds reklāmas baneris parādījās 1994. gadā. Tas reklamēja telekomunikāciju uzņēmumu AT&T. Kopš tā laika internetā ir parādījušies tūkstošiem dažādu sludinājumu, un uzņēmumi ir cīnījušies savā starpā par vietu savu baneru publicēšanai.
9. Cik ātri izplatījās internets?
4 gadu laikā kopš interneta izgudrošanas to izmantojuši jau 50 miljoni cilvēku. Tāpēc tas izplatījās ļoti ātri. Salīdzinājumam, telefonam bija vajadzīgi 75 gadi, lai kļūtu tik populāri, bet radio – 38. Internets šeit ir īsts rekordists.
10. Cik daudz mēs saņemam mēstuļu?
Papildus reklāmai mūs ļoti bieži kaitina arī surogātpasts, kas aizņem daudz mūsu e-pasta kastīšu. Izrādās, ka katru dienu pa e-pastu tiek nosūtīti 190 miljardi ziņojumu. Pat 80 procenti no tiem ir tikai surogātpasts!