1. Javas tīģeris ir izmiris dzīvnieks. Viņš piederēja Indonēzijas tīģeru pasugai.
2. Šie dzīvnieki dzīvoja Java līdz 80. gadiem.
3. Tie tika uzskatīti par kaitēkļiem. Mežu izciršana labībai un daudzās Javas tīģeru medības izraisīja populācijas samazināšanos un veicināja izzušanu.
4. Masu kaučuka, tīkkoka un kafijas plantāciju ierīkošana izraisīja kaķu dzimtas dzīvnieku aizplūšanu no bijušajiem medību laukiem.
5. Viņš bija lielāks par Bali tīģeri. Auguma un svara ziņā tas bija salīdzināms ar Sumatras tīģeriem.
6. Tēviņi svēra aptuveni 140 kilogramus. Viņu ķermeņa garums bija aptuveni 245 cm. Mātītes svēra līdz 215 kilogramiem. 7. Raksturīga iezīme bija garš un šaurs deguns.
7. 18. Tīģeris no Javas ir ierakstīts vietējā kultūrā. Ir daudz leģendu un pasaku, kuru varoņi ir tīģeri. Līdz mūsdienām leģendas tiek nodotas mutiski no paaudzes paaudzē.
8. Jaunieši piedzima akli un neaizsargāti. Daudzi no viņiem nomira neilgi pēc dzemdībām.
9. Cilvēku darbības rezultātā 1940. gadā Javas tīģeri atkāpās kalnu apgabalos.
10. 70. gados tās varēja atrast netālu no Betiri kalna.
11. 1992. gadā WWF izvietoja kameras Meru Betiri nacionālā parka teritorijās. Diemžēl neviens tīģeris nav manīts.
12. 1999. gadā tika mēģināts atrast Javas tīģeri. Arī Sumatras tīģera projekts izgāzās.
13. 2008. gadā tika atrasts sievietes līķis, kura it kā bija mirusi tīģera uzbrukuma rezultātā. Baumas par tuvumā riņķojošiem Javas tīģeriem izraisīja paniku vietējos iedzīvotājos. Ik pa laikam izskanēja runas, ka redzēti vientuļi indivīdi.
14. Javieši vietējo tīģeri sauca par "meistaru". Viņi juta cieņu un bailes pret viņu. Taču tas viņiem netraucēja medīt šos dzīvniekus. Javas tīģera āda tika pirkta labprāt un par to varēja dabūt lielu naudu.
15. Cilvēka uzvedība, iespējams, lika tīģeriem justies apdraudētiem. Bieži uzbrukumi cilvēkiem nebija nekas neparasts. Šie dzīvnieki nokļuva slazdā, graužot upura balseni.
16. Viņi vadīja nakts dzīvesveidu.
17. Viņiem patika uzturēties ūdenstilpju tuvumā tāpat kā citiem savvaļas tīģeriem.