Šprotes, pazīstamas arī kā Norvēģijas sardīnes, ir mazas jūras zivis no siļķu dzimtas. Tās ir ļoti līdzīgas jaunām siļķēm, un galvenā iezīme, ar ko tās atšķiras no šīm zivīm, ir raupjā vēdera mala. Kādi ir vēl interesanti fakti par šo mazo zivtiņu?
Šprotes apdzīvo Atlantijas okeāna austrumu daļu no Norvēģijas līdz Gibraltāram, Ziemeļjūrā, Baltijas jūrā, Lamanšā, kā arī Vidusjūras un Melnās jūras ziemeļos. Vasarā tās peld 10-50m dziļumā, bet ziemā nirst līdz 150m.Šprotes uzrāda arī vertikālas migrācijas dienas laikā. Naktīs tie ceļo tuvāk ūdens virsmai, bet dienā uzturas lielākā dziļumā.
Atkarībā no vides un pasugām brētliņas var būt no 10 līdz 20 cm. Tie ir pārklāti ar sudraba zvīņām, kas aizmugurē iekrīt zilganā nokrāsā.
Šprotes nārsto pavasarī un vasaras sākumā. Rezultātā mātītes veido līdz 40 tūkst. ikru graudi, kas brīvi peld ūdenī. Jauni kāpuri izšķiļas pēc 3-4 dienām un peld atklātā jūrā, un tie sasniedz dzimumbriedumu tikai otrajā dzīves gadā.
Šprotes ir īslaicīgas zivis, dzīvo apmēram 6 gadus. Tos plaši izmanto zivju pārstrādē, pateicoties bagātībai ar cilvēka veselībai labvēlīgiem vitamīniem, kas atrodami taukos, kas veido pat 12% gaļas. Viņu nozveja Baltijas jūrā bija vislielākā blakus reņģēm un mencām, pirms pārzvejas sasniedzot pat 150-250 tūkst. tonnu gadā. Šprotu makšķerēšana notiek galvenokārt ziemā, kad šīs zivis peld vienveidīgos baros un mazāk barojas. Šprotu tukšie vēderi atvieglo to izkūpināšanu, kad tie ir karsti. Šīs zivis izmanto arī zivju konservos un dažās valstīs arī kaltē.
Brētliņu var saukt arī par brētliņu – ar šo bioloģisko terminu apzīmē vienas un tās pašas zivju sugas. Nosaukums brētliņas radās, saistot to ar sardīnes formu, kas sākotnēji attiecās tikai uz slavenākajām sugām: Eiropas sardīnēm, un laika gaitā tas tika attiecināts arī uz citām radniecīgām sugām.