Interesanta informācija un sīkumi par Małopolskie vojevodistiju

Satura rādītājs:

Anonim

Mazpolijas vojevodiste ir viena no nozīmīgākajām Polijas vēsturē. Tas ir saistīts, piemēram, ar tās robežās esošo Krakovu – bijušo valsts galvaspilsētu. Mūsdienās Małopolska platība pārsniedz 15 000 m2, un to apdzīvo gandrīz 3 500 000 cilvēku. Milzīgais šī reģiona mantojums katru gadu piesaista vairāk nekā duci miljonu tūristu, tāpēc ir vērts atgādināt dažus interesantus faktus par konkrēto vojevodisti.

1. ADMINISTRATĪVAIS SADALĪJUMS

Vojevodiste sastāv no 19 apgabaliem un 3 pilsētām ar apgabala tiesībām, t.i., Krakova, Novi Sonča un Tarnova. Turklāt tika atdalītas 182 komūnas.

2. ROBEŽA

Garākā robeža ir ar Slovākiju. Tā garums ir 320 km.

3. OBJEKTI UNESCO SARAKSTĀ

Małopolska ir visvairāk ierakstu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā no visām vojevodistēm. Tas ir apmēram ducis objektu, t.sk. koka baznīcas, Krakovas vecpilsēta, sāls raktuves Veličkā, Kalvārija Zebžidovska un Vācijas koncentrācijas nometne Aušvicā.

4. REĢIONĀLIE PRODUKTI

Małopolskie vojevodistē ir daudz vietējo produktu. No tiem Eiropas Savienībā ir reģistrēti pat 14. Starp tiem ir tādi produkti kā oscypek, bryndza podhalańska vai obwarzanek krakowski.

5. LAJKONIK

Reizi gadā Corpus Christi oktāvā Lajkoniks dodas Krakovas ielās, novēlot garāmgājējiem veselību. Pašreizējo Lajkonik tērpu 1904. gadā izstrādāja Stanisław Wyspiański.

6. KRAKOVA SZOPKI

Gadu gaitā Małopolskā ir attīstījusies māksla radīt raksturīgās Kristus dzimšanas ainas. Šī tradīcija ir iekļauta UNESCO cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

7. DABAS PASAULE

Mazpoles vojevodistes teritorijā izveidoti 2189 dabas pieminekļi, 84 dabas liegumi, 11 ainavu parki un 6 nacionālie parki.

8. TUKSNESIS

Małopolskā ir apgabals, ko parasti sauc par Blendovskas tuksnesi. Tā platība ir 33 km2.

9. FESTIVĀLI

Vojevodiste organizē daudzus festivālus, tostarp Ebreju kultūras festivāls, Beskidzkas kultūras nedēļa un Łemkowska Watra.

10. POLIJAS VECĀKĀ UNIVERSITĀTE

Krakovā darbojas Polijas vecākā universitāte. Tā ir pašreizējā Jagelonu universitāte, kas dibināta 1364. gadā pēc karaļa Kazimira Lielā iniciatīvas. Īpašības vārds "Jagelonietis" cēlies no karaļa Vladislava Jagello un viņa sievas Jadvigas, jo viņi ir devuši lielu ieguldījumu tā attīstībā.