Palīdziet vietnes attīstībai, daloties ar rakstu ar draugiem!

Āhenes katedrāle (Āhene) tas ir Sv. Marija, precīzāk viņas pils kapela šis Karolingu arhitektūras pērle. Stils, kas aiz sevis nav atstājis tik daudz pieminekļu kā, piemēram, gotiskais stils. Tātad, jo lielāka vērtība ir saglabātajai Āhenes katedrālei.

Sākumi

Romas impērijas sabrukums nav tikai politiskā organisma sabrukums. Tā ir arī milzīga kultūras lejupslīde, kas skārusi visu Rietumu civilizāciju. Tāpēc jaunajam laikam un tā cilvēkiem bija ļoti grūts uzdevums - atjaunojot savu priekšgājēju lielos sasniegumus. Pirmā gaisma tunelī un zīme, ka "jaunais" var pat pārspēt "veco" bija t.s. Karolingu renesanse. Straujš periods Rietumeiropas kultūras attīstībā viņš galvenokārt bija saistīts ar valdībām Kārlis Lielais. Šis izcilais valdnieks, franku karalis un svētais Romas imperators izvēlējās Āheni par savu iecienītāko pilsētu (Āhene). Arī tur gadā nolēma uzcelt templikam ir savs uzplaukums tai vajadzēja aizēnot visas esošās ēkas.





Būvniecība

Radītājs ēkas (1930. gadā tā ieguva katedrāles statusu) bija Odo no Metzas, armēņu izcelsmes celtnieks (pirmais pēc vārda zināmais arhitekts, dzimis uz ziemeļiem no Alpiem). Pēc Ravennas Svētā Vitālija bazilikas parauga (pāvests atļāva no Itālijas izņemt Ravennas kolonnas un mozaīkas) projektēja karalisko kapelu. Ēku savos darbos cildināja toreizējie hronisti Einhards un Notkers Balbulus (Stostās). Pēdējais pat nonāca tik tālu, ka teica, ka, lai gan templi uzcēla cilvēka roka, tas bija droši pēc dievišķas iedvesmas. Nav brīnums, jo ēka ir pārpildīta Kristīgā simbolika. Aplisuz kuras plāna tika uzcelta kapela simbolizē debesis, kamēr četrstūris uz kā balstījās koris zemes dzīve. Astoņstūriskas veidoja visa bloka pamatu, tika uzskatīts par mūžības simbols. 


Tā sauktais Vilka vārti valdnieka pasūtījums un vilka figūra, ko viņš atveda no Itālijas. Tam vajadzēja atsaukties uz kritušās impērijas mākslu un kultūru. Vēlāki iedzīvotāji Āhene ar šīm figūrām saistīja leģenda par velnu un dibinātājiemkam dabūt naudu par tik greznu templi viņi iedeva tumsas princim pirmās radības dvēseli, kas ienāca pa vārtiem. Tad tad lai nevienu nevainīgu nesūtītu ellē, ielaida iekšā sagūstītu vilku. niknās velns viņai izrāva sirdi. Tad piesist kanti stāvot blakus vilka statuja un izdarīja tajā caurums. Leģenda noteikti ir izdomāta, bet caurums ir reāls.

Kungs un saimnieks

Kapličai arī bija uzsvērt lomu vienatnē valdnieki kā starpnieks starp saviem pavalstniekiem uz zemes un Dievu debesīs. Tā bija centienu izpausme Kārlis Lielais padarīt kristīgo reliģiju par līmi savai impērijai. Šādu politiku novērtēja pāvests, kurš 800. gada Ziemassvētkos valdniekam uzlika galvā impērisku diadēmu (un tad izplatījās baumas, ka Kārlis ir pārsteigts par kronēšanu un nemaz to nevēlas. Tas viss, lai nomierinātu Bizantijas imperators).

Āhene kļuva par karali apbedīšanas vietalai gan viņa līķim nebija paredzēts ilgi atpūsties. Mazāk nekā divsimt gadus pēc viņa nāves kapa vietā bija Otons III, lai redzētu augstā valdnieka ķermeni (viņa garums bija 184 centimetri). Acīmredzot kapa atklāšanā klāt bija Polijas valdnieks Boļeslavs Drosmīgais. 12. gadsimtā šo aktu atkārtoja Frederiks Barbarosa, piespiežot antipāvestu Lieldienu III Kārļa kanonizācija. Šis akts tomēr neguva atbalstu no Sv. Pēteris - Aleksandrs III. Secīgi pāvesti nekad ne apstiprināja, ne noliedza kanonizāciju paskatoties uz valdnieka kultu (kas izveidojās tikai pēc šī strīdīgā akta) mazliet caur pirkstiem. Līdz šai dienai Čārlza statuss rada šaubas starp teologiem. Neatkarīgi no tā jāsaka, ka viduslaiku ļaudīm franku karalis bija valdnieka ideāls.




Turpmākie gadi un relikvijas

Daudzi ceļveži saka, ka karaliskā kapela ir ideālā stāvoklī. Tomēr tā nav pilnīgi taisnība - viduslaikos koris pārbūvēts vēlās gotikas stilā. Tomēr jau iepriekš t.s westerwerk tas ir tempļa rietumu daļa. Secīgie valdnieki mainīja arī interjeru. Uzcelts imperators Henrijs II dekorēts kancele (Otoniešu stilā), a Frederiks Barbarosa dāvināja dekoratīvu, piekarināmu svečturis. Arī kancele kā un svečturis ir joprojām lietots bet tikai lielākajos baznīcas svētkos.


Vēl viena relikvija ir imperatora tronis. Leģenda tas pasludināja Kārļa zelta troni apbedīts kopā ar valdnieka ķermeni. Kad Otto III pavēlēja izrakt kapu karalis troni viņš atdeva Boļeslavam Drosmīgajam. Lai gan, ja neskaita Čabannas Ademāra hroniku, šo notikumu neviens nepiemin, jāatceras, ka Āhenē redzamais imperatora tronis nāk no Otto I laikiem. Tas tomēr ir ārkārtīgi svarīgs "sēdeklis" - Uz tā tika kronēti 30 vācu valdnieki.

Saskaņā ar tradīciju, kronēšanas laikā Kārlis Lielais dāvanā saņēma četras relikvijas: Marijas tērps, šalli, kurā bija ietīta Jāņa Kristītāja galva, Jēzus bērniņa autiņi un Kristus jostas audums (citos avotos teikts, ka šie priekšmeti atvesti tikai 11. gadsimtā). Viņi tika nosaukti Lielās Āhenes relikvijas. Tie tika izstādīti svētceļniekiem ik pēc septiņiem gadiem. Lai apmierinātu citā periodā Āhenē nonākušo dievbijību, t.s Mazās Āhenes relikvijas - Marijas josta, Kristus josta un pātagas fragments, ar kuru Jēzu sita Ciešanu laikā. Turklāt templī tiek apkopotas viduslaiku svēto un paša dibinātāja relikvijas. Šīs ir skaistas zelta relikvija darīts 1215. gadā pēc Frederika Barbarosa pasūtījuma. Šo piemiņlietu nozīme kristīgajai pasaulei bija tik liela, ka templis nevarēja uzņemt visus svētceļniekus. Tas tika nolemts tātad par tās paplašināšanu. Toreiz tas tika noteikts gotiskā presbiterija, kas veidota pēc Parīzes Svētās kapelas parauga. Arī nākamie laikmeti tempļa korpusu ietekmēja. Baroka arhitekti mazliet uzlabojās. Tie tika būvēti arī vēl kapelas. Iznīcināšanu izraisīja Otrais pasaules karš jo pilsēta bija sabiedroto bumbvedēju mērķis. Rekonstrukcija komplekss pastāvēja gadu desmitiem, taču dažus elementus, piemēram, deviņpadsmitā gadsimta vitrāžas, neizdevās saglabāt.

Tāpēc nedaudz eklektiskā forma var nedaudz pievilt tūristus, kuri cerēja ieraudzīt tīro Karolingu stilu, tāpat kā 19. gadsimta poļu ceļotājam Viktoram Kopfam, kurš savā dienasgrāmatā rakstīja:

“Šī celtne ir viena no nozīmīgākajām Vācijā, un tajā ir tās dibinātāja Karola V. (ielki) piemiņas lietas. Baznīca nodega divas reizes, bija tikai apaļā daļa un priekšpuse, kā tas bija Karola W (ielki) laikos. Apskatījis baznīcu no ārpuses, kuras figūra nav tik krāšņa, jo tā ir diezgan smeldzīga tās senatnes dēļ, es devos uz sakristeju, lūdzot man parādīt mantu kasi (…) par ko. septiņi Polijas zloti maksā."

(Citāts no: Grodziska, Karolīna (red.): Viktora Kopfa apraksts par Briseli, Āhene (…). In: Polijas Zinātņu akadēmijas Zinātniskās bibliotēkas gadagrāmata un Polijas Zinātņu akadēmijas Krakovā R. 45 (2000)).

Jāpiemin, ka tā nebija maza summa jo tas pats ceļotājs arī Āhenē greznas vakariņas Ar "Deviņas šķīvjus cieši blakus, ar pusi pudeles Reinas vīna" viņš tikai maksāja 4 Polijas zloti.


Katedrāles apmeklējums Akiwzgranie

Tur ir ieeja katedrālē bezmaksas un galveno tempļa daļu apmeklējam paši.

Ja vēlamies fotografēt, mums jāiegādājas atļauja pie informācijas punkta aiz muguras 1,00 eiro.

Darba dienas un stundas

Katedrāle ir atvērta katru dienu (janvāris - marts: 7: 00-18: 00, aprīlis - 7. decembris: 00-19: 00) tomēr apmeklētājiem: no pirmdienas līdz piektdienai no 11:00, savukārt brīvdienās no 12:30. Katedrāle apmeklētājiem ir slēgta īpašo misu un pasākumu laikā. Ir vērts iepriekš pārbaudīt, vai mūsu uzturēšanās laikā nav plānota slēgšana.

Ja vēlamies apmeklēt arī augstāko stāvu, kurā tas atrodas Kārļa Lielā tronis, mums jāpiedalās organizētā ekskursijā - gida pavadībā un iepriekš jāpiesakās pie informācijas pults (pretī ieejai kasē). Ieejas biļetes cena gida pavadībā ir maksa 4,00 eiro. Ilgums ir aptuveni 45 minūtes.

Ekskursijas gida pavadībā: no pirmdienas līdz piektdienai plkst.: 11:00, 12:00, 13:00, 14:30, 15:30 un 16:30 (vasarā papildus plkst. 17:30), brīvdienās plkst.: 13:00 , 2 15:00, 15:00, 16:00 un 17:00

Ekskursijas angļu valodā notiek katru dienu 14:00.

Ir vērts atcerēties, ka katedrāle ir iekļauta pasaules nacionālā mantojuma sarakstā UNESCO.

Palīdziet vietnes attīstībai, daloties ar rakstu ar draugiem!

Kategorija:

Eiropā