Atrodas kalnainajā Arkādijā Kapsijas ala (grieķu: Σπήλαιο Κάψια) ir viens no brīnišķīgākajiem Peloponēsas dabas objektiem. Tās daudzkrāsainais interjers ir piepildīts ar dažādu formu stalaktītiem un stalagmītiem.
Arheoloģiskie atradumi liecina, ka tā reizēm bijusi apdzīvota jau neolīta laikos. Pētniekiem izdevās atrast arī pēdas no hellēnisma laikmeta un mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem.
Nejaušs pazemes kompleksa pētnieks bija Sv. 1887. gads franču arheologs Gustavs Fūgers, grieķu arhaiskā laikmeta eksperts, kurš tajā laikā pētīja seno pilsētu netālu Mantineia.
Detalizētāka izpēte sākās tikai nākamajos gados un turpinās līdz pat šai dienai. Līdz šim tas ir atklāts aptuveni 6500 kvadrātmetru pazemes telpas un koridori.
Krāsu un formu mozaīka
Kapsia ir viena no gleznainākajām grieķu alām. Tās iezīme ir krāsu dažādība, kas īpaši sastopama apgabalā, ko sauc Brīnumu zālekas mirdz ar dažādiem sarkaniem toņiem (lai gan varam redzēt arī dzeltenu, zaļu vai pat zilu).
Dažas krāsas ir saistītas ar to, ka ala ir iekšā mūsu ēras pirmās tūkstošgades vidus tas bija gandrīz pilnībā applūdis ar ūdeni. Attiecībā uz baltajiem infiltrātiem mēs droši zinām, ka tie veidojušies pēc lielajiem plūdiem.
Vēl viena alas atšķirīgā iezīme ir dažādu formu stalaktīti un stalagmīti (abi šie nosaukumi ir atvasināti no grieķu valodas). Dažiem no tiem ir viļņota palaga forma, kas tiem deva segvārdu bekons, citi atgādina monumentālas kolonnas, bet vēl citas ir tipiskas tapas, kas karājas no augšas.
Vietējo cietumu pastāvīgie iemītnieki ir zirnekļi, crickets (dolichopodium sugas) un sikspārņi.
Pazemes kapsēta
Alas izpētes laikā tika atrastas dažādas apmetnes pēdas, piemēram, eļļas lampas un māla darbarīki. Lielākais noslēpums paliek apkārt 50 skeleti, kas datēti no 4. līdz 6. gadsimtamkas piederēja dažāda dzimuma un vecuma cilvēkiem (no zīdaiņiem līdz cilvēkiem ap 50 gadiem).
Viena no interpretācijām, ko sniedza alu demonstrējošie gidi, sliecas uz tēzi, ka tie bijuši vietējie iedzīvotāji, kuri alā patvērušies no plūdiem un noslīkuši.
Savukārt Grieķijas Kultūras ministrijas mājaslapā varam atrast pieminējumu, ka, pēc jaunākajiem pētījumiem, alu varētu izmantot kā kapsētu.
Kapsijas alas apmeklējums
Alu varam apmeklēt apm 20-30 minūtes ekskursijas gida pavadībā. Grupas regulāri izbrauc, un biļešu cenas un ceļojumu laikus var pārbaudīt oficiālajā tīmekļa vietnē.
Temperatūra iekšā ir nemainīga (ap 16 grādiem) un nedaudz mitra. Apskates maršruts nav īpaši prasīgs – jābrauc vairāki simti metru.
Apmeklējuma laikā mēs nopirkām biļetes kafejnīcā blakus autostāvvietai un sākām no turienes. Interesanti, ka mēs to apmeklējām oktobrī un bijām vienīgie brauciena dalībnieki.
Braukt
Kapsijas ala atrodas apm 1,5 km no tāda paša nosaukuma pilsētas. Uz to ved sānceļš, kam gan mums nevajadzētu sagādāt lielas problēmas.
Autostāvvietas koordinātes: 37.621836, 22.355183.