Sīrijas konflikts ir izraisījis vienu no mūsu laika vissmagākajām humanitārajām krīzēm. Vairāk nekā puse valsts pirmskara iedzīvotāju - vairāk nekā 12 miljoni cilvēku - tika nogalināti vai bija spiesti pamest savas mājas. Šeit ir saraksts ar jautriem faktiem, informāciju un faktiem par Sīriju.
Informācija par Sīriju
Sīrija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dibinātāja.
Vienīgais pāvests, kurš jebkad apmeklējis mošeju, bija Jānis Pāvils II. 2001. gadā viņš apmeklēja Omeijādu mošeju Damaskā.
Etniskie kurdi veido aptuveni 9% no visiem Sīrijas iedzīvotājiem. Viņi koncentrējas valsts ziemeļaustrumos, kur saskaras ar rutīnu, sistemātisku diskrimināciju un uzmākšanos. Līdz 2013. gada augustam vairāk nekā 40 000 Sīrijas kurdu bija devušies bēgļu gaitās uz Irākas daļēji autonomo Kurdistānas provinci, ko izraisīja ar Al Qaeda saistītu nemiernieku smagi uzbrukumi.
Kopš krīzes sākuma 2011. gadā nabadzība Sīrijā ir krasi palielinājusies vardarbības un ekonomiskās lejupslīdes dēļ.
Pirms krīzes Sīrija bija valsts ar vidējiem ienākumiem. Mūsdienās vairāk nekā 80% cilvēku dzīvo nabadzībā. Sīrijā, kur ekonomika ir sagrauta, 70% cilvēku nav regulāras piekļuves tīram ūdenim un 95% nav pieejama atbilstoša veselības aprūpe. No 2011. līdz 2016. gadam kumulatīvais IKP kritums tiek lēsts 226 miljardu dolāru apmērā.
Tiek lēsts, ka kopš kara sākuma ir gājuši bojā vairāk nekā pusmiljons. cilvēkiem. No tiem 60 tūkst. tie ir bērni. Kopš konfliktam pievienojās citas varas, karš ir kļuvis vēl slepkavīgāks.
Pirms pilsoņu kara Sīrijā nebija poliomielīta. Tomēr 2022. gadā tika atklāti 74 poliomielīta gadījumi.
Sīrija un Ēģipte bija viena un tā pati valsts no 1958. līdz 1961. gadam. 1958. gada 1. februārī ēģiptieša Gamala Abdela Nasera vadībā Sīrija un Ēģipte apvienojās, izveidojot Apvienoto Arābu Republiku (AA). U.A.R. Ātri kļuva skaidrs, ka Ēģipte monopolizē savienības politisko un ekonomisko spēku, kas mudināja Sīrijas armiju veikt valsts apvērsumu, noraidot Nassera autoritāti un izstājoties no savienības.
Sīrija zaudēja Golānas augstienes 1967. gada karā. Sīrija bija viena no arābu valstīm, kas iebruka Izraēlā 1967. gada sešu dienu karā. Neskatoties uz lielajiem zaudējumiem, Izraēlas militārpersonas atgrūda Sīriju un anektēja zemi, nekavējoties uzsākot apmetņu celtniecību. Lai gan starptautiskā sabiedrība aneksiju neatzīst, līdz šim Golānas augstienēs dzīvo 18 000 cilvēku. Izraēlas kolonisti.
Gandrīz četrus gadsimtus Sīrija bija Osmaņu impērijas daļa. Līdz ar tagadējās Libānas teritoriju Sīrija nonāca Francijas kontrolē pēc Osmaņu impērijas sabrukuma 1918. gadā un kļuva par neatkarīgu valsti 1946. gadā.
Sīrijas konflikts ir radījis daudzas globālas problēmas. Eiropu ir skārusi vissmagākā migrācijas krīze kopš Otrā pasaules kara. Arī divas lielākās pasaules lielvaras Krievija un ASV virzās uz citu aukstā kara laikmetu.
Interesanti fakti par Sīriju
Jaunais Asīrijas gads iekrīt 1. aprīlī.
Sīrija ir bijusi civilizācijas šūpulis vismaz 10 000 cilvēku. gadiem. Tajā atradās senā majestātiskā Eblas pilsēta, kas uzplauka no 1800. g. p.m.ē. līdz 1650. gadam p.m.ē. Dažādos laikos reģionā valdīja ēģiptieši, asīrieši, haldeji, persieši, maķedonieši un romieši.
Sīrijas galvaspilsēta Damaska (Sīrijā plaši pazīstama kā ash-Sham) tiek saukta par "Jasmīnu pilsētu". Tā ir viena no vecākajām nepārtraukti apdzīvotajām pilsētām pasaulē.
Apvienoto Nāciju Organizācija oficiāli pārtrauca skaitīt bojāgājušo skaitu Sīrijā 2014. gadā, kad karš saasinājās un kļuva sarežģītāks.
Bēglis ir persona, kas bijusi spiesta pamest savu valsti vajāšanas, kara vai vardarbības dēļ. Bēgļiem ir tiesības uz aizsardzību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Sīrieši tagad ir viena no lielākajām bēgļu grupām pasaulē, kas veido 32% no 16,5 miljoniem UNHCR pakļautībā esošo bēgļu.
Sīrijā ir aptuveni 23 miljoni cilvēku, un lielākā daļa no tiem, aptuveni 74%, ir sunnītu musulmaņi. Vēl 12% iedzīvotāju ir alavīti, musulmaņu šiīti. Neskatoties uz to, ka alavīti ir minoritāte, valdībā ir dominējuši gadu desmitiem, un prezidents Bašars al Asads ir alavīts.
Apmēram 10% iedzīvotāju ir kristieši, un vēl neliela daļa ir drūzi, mistisks reliģisks grupējums ar elementiem, kas kopīgi vairākām monoteistiskām reliģijām.
Apmēram puse no visiem Sīrijas bēgļiem ir bērni.
Apmēram 6 no 10 sīriešiem ir pārvietoti no savām mājām, kas ir nepieredzēts skaits vienas valsts nesenajā vēsturē.
Ir apstiprināti 34 ķīmiskie uzbrukumi Sīrijā, pārkāpjot Ķīmisko ieroču konvenciju.
Lai gan lielākā daļa Sīrijas iedzīvotāju runā arābu valodā, aptuveni 9% iedzīvotāju - galvenokārt ziemeļaustrumos - runā kurdu valodā.
Abas Sīrijas karoga zvaigznes pārstāv iepriekšējo savienību starp Sīriju un Ēģipti.
Sīrijas lielākais ezers Asada ezers faktiski ir cilvēka radīts un pastāv tikai kopš 1968. gada.
Damaskas Nacionālajā muzejā ir visu laikmetu relikvijas un artefakti, sākot no aizvēsturiskā laikmeta līdz klasicisma laikmetam.
Valsts lielākās pilsētas – Alepo ziemeļrietumos un Damaska dienvidrietumos – ir patiesi senas. Damaska pirmo reizi minēta Ēģiptes dokumentā no 1500. gada pirms mūsu ēras. Ogles no arheoloģiskajām vietām netālu no Tell Ramad, tieši ārpus Damaskas, liecina, ka šī vieta bija aizņemta jau 6300. gadā pirms mūsu ēras.
Skaistas Sīrijas bildes
