Mazie ērgļi ir lielie plēsēji no vanagu dzimtas. Tās spalvas ir brūnas, izturēšanās majestātiska, un, ja pievienosi tai medību prasmes, iegūsi skaistu un spēcīgu putnu, kuru nav iespējams neapbrīnot.
1. Mazie ērgļi sastopami Eiropas austrumu un centrālajā daļā, Kaukāzā, Krievijā un Irānā. Dažās valstīs, piemēram, Francijā vai Somijā, tie parādās ļoti sporādiski un pēc tam kļūst par fotogrāfu un ornitologu pievilcību. Ērgļi ziemo Āfrikas dienvidos un austrumos.
2. Ērgļi ēd grauzējus, tāpēc ligzdas taisa vietās, kur ir potenciāls laupījums, piemēram, meža malā tieši pie pļavas.
3. Ērgļi var sasniegt pat 65 centimetru garumu, sver aptuveni divus kilogramus un atšķirībā no daudziem vanagu dzimtas putniem tiem ir dzeltenas acis.
4. Kamēr dabiskos apstākļos ērgļi visbiežāk ēd mazos zīdītājus, abiniekus, rāpuļus, kukaiņus un citus putnus, savukārt Āfrikā viņu pamatēdiens ir termīti.
5. Mazo ērgļu vidē nav dabisko ienaidnieku. Tiem var kaitēt tikai cilvēka darbība, piemēram, puskultivētu ķimikāliju izsmidzināšana, ko grauzēji grauzēji. Gadās, ka mazie ērgļi iet bojā, apēduši saindētu grauzēju.
6. Ērgļi lielāko daļu laika pavada kokos un ļoti rūpējas par savu teritoriju. Viņi bieži cīnās ar citiem putniem, ja pamana, ka tie tuvojas ligzdai pārāk tuvu.
7. Ir novērotas mazo ērgļu mātītes, kas vairošanās sezonā atstāj ligzdas, lai apmeklētu citas mātītes savās ligzdās. Zinātnieki nezina, kāpēc putni tā rīkojas, bet tas ir gluži kā draudzīgas mātīšu vizītes, kas dalās pieredzē.
8. Jaunajiem ērgļiem ir vajadzīgas trīsdesmit līdz astoņdesmit dienas, lai kļūtu neatkarīgi no vecākiem, un dzimumbriedumu viņi sasniedz tikai pēc trīs gadu vecuma.
9. Mazajam ērglim tuvākā suga ir lielais ērglis. Tos bieži var atrast kopā un ir novēroti arī šo sugu krustojumi.
10. Mazajiem ērgļiem ir plašs skaņu repertuārs, kas palīdz tiem sazināties vienam ar otru.